Paradoksāli, bet valodnieku, atdzejotāju un poliglotu, kura darbi būtu pelnījuši atrašanos vienā plauktā, piemēram, ar Imanta Ziedoņa grāmatām, mūsdienās vairs nevēlas izdot neviena pašmāju izdevniecība. “Sabiedrība acīmredzot ir nolēmusi – pietiek ar šito. Viņš mums nav vairāk vajadzīgs,” viņš pats smejoties saka. (K. Bormanis, TVNET, 25.12.2010.)Mūsu literatūras tulkotājiem Valdis Bisenieks ir autoritāte, sevišķi klasisku tekstu tulkošanā. Silvija Brice: “Viņš izprot tekstu, ko dara labi ja 40 procenti tulkotāju, zina valodu līdz niansēm, ko dara 20 procenti tulkotāju, un viņam piemīt unikālā spēja to visu ietērpt latviešu valodas vārdos. Uz viņa erudīciju var ļoti paļauties.”Knuts Skujenieks Valdi Bisenieku sauc par iedvesmas cilvēku. “Iedvesma var viņu uznest augstu un reizēm var arī drusku pievilt. Tulkošana ir viņa mīlestības darbs, jo viņa profesija ir valodnieks.”Par “Faustu”, “Dievišķo komēdiju”, vācu izdevniecībai tulkotajiem “Mērnieku laikiem” u.c., kā arī par to, vai tikko 85. dzimšanas dienu nosvinējušā tulkotāja iedvesmas avoti vēl aizvien ir benediktīns un ikrīta skriešana, būs iespēja noskaidrot sarunā Raiņa un Aspazijas viesistabā.
Tikšanās ar Valdi Bisenieku
Itālijas latvieši uzskata, ka Valda Bisenieka Dantes “Dievišķās komēdijas” atdzejojums ir pārspējis pašu oriģinālu. Viņš pats apgalvo, ka Raiņa tulkojums Gētes “Faustam” bijis nepilnīgs. Tāpat arī latviešu–vācu valodas vārdnīca, kuras uzlabošanai tulkotājs veltījis teju 30 savas dzīves gadus. Kaut viņa ieguldījums mūsu literatūrā ir milzīgs, Valda Bisenieka vārds joprojām daudziem ir nepelnīti svešs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.