Šo metodi varētu nosaukt par elastīgas krāsas savienojumu ar žestu, kurš krāsu savukārt virza un loka. Vai krāsa nāk no ārpuses vai no iekšējas sajūtas un kurš kuru loka, tā īsti nevar zināt.Taču krāsa Poļikova gleznās ir viss – tā ir sākums un gals, attīstība un telpa. Krāsa iemieso arī tādas sižetam pāri stāvošas kategorijas kā miers, laiks un bezlaiks. Katra krāsa viņa darbos nospēlē vai, pareizāk, izdzīvo savu lomu. Tā ir apveltīta ar raksturu, jaudu un, protams, konteksta nozīmi gleznas kopējā stāstā. Savas tēmas Zigurds Poļikovs paņem (vai saņem?) no vizuālās pasaules, citiem vārdiem – tas ir kaut kas tāds, ko viņš ir redzējis. Taču caur Zigurdu motīvs brīnumainā kārtā sāk atdzīvoties un pārvēršas darbībā. Viņš kā transformators izprovocē motīva dramaturģiju. Tēma, kas ieraudzīta no ārpuses, sāk dinamiski izvērsties laikā no iekšpuses. Tā komplektējas no dažādiem elementiem un izveido savu darbības lauku. Elementi parādās nez no kurienes, un daži neapzinīgi, bet daži pat diezgan apzinīgi sāk izpaust sevi, reaģēt arī uz pārējiem un veidot attiecības kā jau katrā notikumā, kas notiek. Šis modelis atgādina mazas pasaules rašanos, un – vienā brīdī to piefiksē glezna."
Zigurds Poļikovs. Baltie tilti
Zigurds Poļikovs šogad saņēma Gada gleznas balvu, ko rīko A.Sūnas galerija sadarbība ar Swedbank.B. Sprance par mākslinieku rakstījusi: "Zigurds Poļikovs izmanto tādu elementu kombināciju, kas šķiet absolūta savā pašpietiekamībā. Tā ļauj runāt par ļoti daudzām lietām un, izskatās, nemaz nebaidās sevi izsmelt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.