Ārkārtīgi patīkami, ka šis gada apskats dod iemeslu vēlreiz atcerēties Harisonu Fordu uz balvu Zelta globuss pasniegšanas skatuves – ar viņa "F… Flow!", kas vēstīja par Ginta Zilbaloža filmas Straume uzvaru labākās animācijas filmas kategorijā. Sākās negaidīti neticamā sadaļa Latvijas kinovēsturē, un tas notika tieši 2025. gada pirmajās dienās. Turpmākajos mēnešos daudzas lietas notika pirmoreiz, un tas šo gadu uz ilgiem laikiem iezīmēs kā spilgtu virsotni atmiņu līdzenumā. Protams, virsotnes smailē jau pa gabalu spīd mazais zelta vīriņš, kuru Straumes komanda pārveda no ASV Kinoakadēmijas balvu ceremonijas, un pirmoreiz Latvijā arī kultūras darbiniekiem tika rīkota svinīga sagaidīšana pie Brīvības pieminekļa: mūsu varoņi izpelnījās publikas sajūsmu, pat par spīti vēlajai nakts stundai, – tauta piepildīja pieminekļa laukumu līdz pat tramvaja sliedēm.
Pirmo reizi viena Latvijas filma ir iekarojusi pēc kārtas trīs nozīmīgākās balvas pasaulē – Eiropas Kinoakadēmijas balvu, Zelta globusu un Oskaru –, pirmo reizi šīm balvām tika sarīkota tūre pa Latvijas muzejiem un kultūrvietām; pirmoreiz Latvijā animācijas nozarei tika piešķirts speciāls miljons papildu finansējuma, un pirmo reizi par visu laiku visvairāk apmeklēto filmu Latvijas kinoteātros kļuva nevis vēsturiska filma par karu, bet vienkāršs stāsts par kaķi un viņa draugiem – labprāt pieskaitu arī šo pavērsienu pie 2025. gada pozitīvajiem rādītājiem.
Vēl viens elements, kas šo gadu iezīmē kā vienotu veselumu, ir fakts, ka vairāku kinoinstitūciju sadarbībā un Latvijas Kino muzeja vadībā tas tika pasludināts par Jura Podnieka gadu, atzīmējot izcilā dokumentālista 75. jubileju ar vairākiem notikumiem – no Lielā Kristapa februārī un filmu maratona seansa 4. maijā līdz zinātniskiem pētījumiem, filmu kolekcijām Latvijā un pasaulē, pārsteidzoši iespaidīgai izstādei un dienasgrāmatu apkopojuma iznākšanai gada otrajā pusē.
Jubileju sadaļā jāatzīmē arī fakts, ka desmit aktīvas darbības gadu apritēšanu vasaras beigās svinēja Nacionālā kino centra portāls filmas.lv, kas ar savām regulārajām filmu kolekcijām un tiešsaistes festivāliem visā pasaulē pastāvīgi un dažādos rakursos atgādina par Latvijas filmu nozares mantojuma vērtībām, – skatītāju tūkstoši tiešsaistē apliecina, ka sabiedrībai šīs vērtības ir vajadzīgas un svarīgas.
Priecē, ka šis gads rāda noturīgu un varbūt pat pieaugošu sirsnību kinoteātru skatītāju attiecībās ar Latvijas filmām – jau gada sākumā režisores Martas Elīnas Martinsones spēlfilma Vecāku sapulce atkal apliecināja, ka janvāris nepavisam nav slikts laiks lokālajai pirmizrādei, savukārt rudens mēnešos ar iespaidīgām publicitātes kampaņām startēja Oskara Rupenheita Tumšzilais evaņģēlijs un Dzintara Dreiberga Tīklā. TTT leģendas dzimšana. Skatītāju skaita dinamika liek domāt, ka publicitātē ieguldītā enerģija un izdoma nav lieki izkūpējušas gaisā, tādējādi ir cerība, ka 2025. gada kinoteātru apmeklējuma statistika rādīs pozitīvu pieaugumu tā sauktajā nacionālā tirgus daļā un Straume nebūs vienīgā filma, kas būs tam palīdzējusi. Drīz varēsim spriest, kā šis gads izskatās ne tikai skaitļos, bet arī mākslinieciskajā kvalitātē, – Lielā Kristapa atlases komisijas jau strādā pilnā sparā, un jaunā gada sākumā tiks izsludināti nomināciju saraksti. Apbalvošanas ceremonija notiks 1. martā.
Gada nogale uzvēdī tādu kā jauna spirāles loka sajūtu – tagad brāļu Ābeļu filma Dieva suns pasaulē uztur iespaidu, ka Latvija ir valsts, no kuras nāk īpaši neparasta un ļoti dažāda pilnmetrāžas animācija, un vismaz Eiropas Kinoakadēmijas balvu kontekstā Dieva suns pašlaik ir precīzi turpat, kur pirms gada bija Straume, – tās pašas divas nominācijas ir izcīnītas, kategorijā Labākā Eiropas pilnmetrāžas animācijas filma Lauris un Raitis Ābeles iekļauti Eiropas labāko piecniekā, līdz ar to pienākas arī nominācija Labākā Eiropas filma. ASV Kinoakadēmijas durvīs kāja arī ir ielikta – tāpat kā pērn Straume, šogad Dieva suns ir Latvijas oficiālais pieteikums Oskaram kategorijā Labākā starptautiskā filma un, tāpat kā Straume, kvalificējas atlasei arī pilnmetrāžas animācijas kategorijā. Vai tie būs jauni plūdi, to redzēsim jau pavisam drīz.