Baltijas pērle. Fragmentācijas spēks

Ja reiz nav iespējams iztikt bez klamzīgiem jēdzieniem jau pirmajā teikumā – tas iedvesmo nenoklusēt vismaz divus patiesi šokējošus “dizāsterus” šajās piezīmēs par pieticīgās kapacitātes pasākumu (diemžēl vairs nevar dabūt biļetes pat uz tām filmām, kas te nav ierindotas "dažu vērtīgo" uzskaitījumā): 1. “dizāsters” ir tad, ja kāds kino zinātnieks (vēl drūmāk, ja pat valsts kino nozares vadītājs) atļaujas nodēvēt filmu par absolūtu sū…, nenorādot uz konkrētiem indikatoriem, kas šo darbu ļauj vērtēt kā vārgu un vulgāru. Tā publiski drīkstētu izteikties jebkurš, tikai ne kritiķis. Pieklātos iepazīstināt kaut ar režisora skaidrojumu tam, kas kādam/ai nolasās kaut kā aplam nelāgi. Bet tas paģērētu gribu, piepūli, profesionālo godaprātu… Varbūt jānosūta britu kinoakadēmijai Latvijas kino autoritāšu prasība nekavējoties atņemt Grīnevejam godalgu par izcilu ieguldījumu kino mākslā? Un jākaunina studija "Rija" par to, ka savu roku šai draņķībai pielika? 2. “dizāsters” – mēģinājums sarīdīt pēc formāta pilnīgi atšķirīgus festivālus (no kuriem vienam 22 gadi, otrs tikko dzimis un jau paguvis transformēties no esošo festivālu sateces mozaīkas uz ko patstāvīgu, turklāt mainot norises laiku) liecina vai nu par absolūtu nekompetenci vai arī… par alkām pēc skandāla (šīs alkas gan saskatot citos kā paša atspulgā). Aizrautīgi cilvēki strādā un gādā par to, lai Rīgā nonāktu vērtīgi kino valodā izteikti vēstījumi, kurus skatītāji gaida un tver ar lielu ieinteresētību. Savukārt maziskums un augstprātība nav kādu nekonkretizējamu "mēs" mentalitātes iezīmes, bet konkrēta indivīda paša auklētas un barotas personības īpatnības. Vai sāpe. Arī tā var būt.

Lielākā daļa Baltijas Pērles seansu bija izpārdoti jau 3 dienas pirms atklāšanas, un nekādi 'draņķīgi' laikapstākļi te nebija nepieciešami.