Rudens sonāte. Neizbrienamie elles loki

Varbūt tāpēc, ka "Ilgu tramvajs" ir 20.gs. klasiķa Tenesija Viljamsa luga, kas netika rakstīta speciāli kā scenārija filmai, kā arī Kīzija romāns "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" ir patstāvīgs, autonoms mākslas darbs, kas arīdzan nav rakstīts ar nolūku to filmēt. Tas, ka abi minētie teksti ir piedzīvojuši talantīgus pārlikumus uz ekrāna ar ikoniskiem aktierdarbiem, tomēr to tapšanas brīdī nebija plānots. Tie arī pirms tam bija vērtība paši par sevi. Salīdzinājums, protams, par daudz izkāpināts, tomēr uzskatīt, ka "Ilgu tramvajs" ir pirmkārt filma, nevis luga, būtu līdzvērtīgi kā uzskatīt, ka Bēthovens, Mocarts vai Grīgs ir sacerējuši melodijas mobilajam telefonam - nevar noliegt, ka vai katrā telefona iestatījumos ir piedāvāts kā zvana signāla izvēles iespēja kāds šo izcilo komponistu meldiņš. Tomēr telefons bija ilgi pēc tam, kad darbs bija ticis uzrakstīts. Kamēr "Ezera sonātes" scenāriju ir rakstījis pats I. Bergmans un tieši ar nolūku savai filmai. Tā tomēr ir būtiska atšķirība no abiem iepriekš minētajiem gadījumiem.

Kaut gan sev pašai par pārsteigumu - ar baudu noskatījos Ilgu tramvaju - ļoti laba izrāde. Lasu,ka Dailē visiem paticis - Kāds laidās pār dzeguzes ligzdu. Tā kā ir jau visādas situācijas.

es teiktu , ka tas nava iespējams. Māra Ķimale nav mana režisore vispār. Un šis Bergmaņa darbs arī nav īsti manējais. Kad izlasīju virsrakstu - uzdevu sev jautājumu - kāpēc Latvijas teātros ir tik maz pašu klasika, pašu latviešu izcilākais ? Bet ...atbildi negaidu un interese par šo izrādi man nav.