Tuvojoties Latvijas Republikas 100 gadei, tiks godināti filmu autori, kuri devuši ieguldījumu Latvijas, tās vēstures un vērtību veidošanā un glabāšanā, bijuši spožas personības, autoritātes profesionalitātes un ētikas aspektos kā kolēģiem, tā skatītājiem.
Pasākumā būs iespēja redzēt unikālu, sen neredzētu dokumentālo filmu programmu, kuru ievadīs kolēģu atmiņu stāsti. Vakara vadītājs–kinorežisors un operators, jubilāru līdzgaitnieks Ivars Seleckis.
Programmā: Bagātais pūrs -1958., m/b, režisors, operators Laimons Gaigals,
Nemierīgās sirdis – 1958., m/b, režisors H.Šuļatins, operators V.Gailis, Šuļatins,
Pasaulē ir tāds puika 1962, m/b, rež./oper. L.Gaigals, scenārists. A. Freimanis,
TTT - 1965., m/b, rež. Irina Mass, op. V.Gailis, V.Kroģis, H.Pilipsons, scenārijs H.Franks,
Šoferi – 1971, m/b, režisors, operators L.Gaigals,
Saruna ar karalieni 1980., krāsaina, rež R. Kalniņš, scen. V.Lorencs.
Pasākuma laikā atcerēsies kino operatoru Vladimiru Gaili (18.05.1917 – 12.02.2009.), kuram šogad atzīmē 100 gadu jubileju. Viņš bija spožs profesionālis, meistars, vairāku paaudžu kinooperatoru izcils skolotājs. Ne velti viņam bija draudzīgā iesauka „Boss Gailis.” Viņa skolnieki ir visi vadošie operatori pēc kārtas – Ivars Seleckis, Kalvis Zalcmanis, Dāvis Sīmanis, Gvido Skulte, Juris Podnieks, Sergejs Nikolajevs un citi, kas izgājuši asistenta praksi pie staltā, līdzsvarotā Bosa daudzu simtu dokumentālo sižetu un ap 30 filmu autora, kas veido Latvijas audiovizuālo vēsturi.
Režisoram un operatoram Laimonim Gaigalam (24.05.1922 – 03.03.1990.) šogad apritētu 95 gadi. Viņš izglītību ieguvis Berlīnes kinooperatoru skolā 1943.gadā. Bijis frontes operators, piedzīvojis daudz ekstramālu situāciju, tad izsūtījumu uz Sibiriju. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis Rīgas kinostudijā, kur veidojis ap 90 dažādas tematikas dokumentālo filmu. Arī viņa kontā ap 1,5 tūkstoša kinožurnālu sižetu. Viņam raksturīga īpaša latviskuma izjūta. 1988. gadā kā pirmais izveidojis filmu, kas atklāj vēstures netaisnību pret latviešu tautuVai plankumi vēsturē balti, 1989. gadā tapusi pilnmetrāžas filma Latvijas laikā.
Pieminēsim un godināsim arī scenāriju autoru Viktoru Lorencu (30.07.1927 – 26.01.1992.) un viņa 90. jubileju, kurš vairāk zināms kā izcilu spēlfilmu scenārists – Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard), 1966., Ceplis, 1972., Ja mēs visu to pārcietīsim, 1987., visām režisors Rolands Kalniņš, Vecā jūrnieku ligzda 1989., režisors Aloizs Brenčs un citām. Lorencam bija nozīmīga loma arī jaunā, pasaulē plaši pazīstamā Rīgas dokumentālā kino stila radīšanā.
Godinās arī kino režisori un operatori Irinu Mass, kuras 100. jubileja bija 22. aprīlī (22.04.1917. - 28.01.1991.). Viņa ir autore vairāk kā 60 dokumentālajām filmām, portretējusi daudzus ievērojamus Latvijas cilvēkus.
Šogad pavasarī apaļas jubilejas aprit vēl vairākām Latvijas kinovēsturē nozīmīgām personām, par kurām stāstīs Latvijas Kinematogrāfistu savienības sagatavota fotoizstāde kinoteātra Splendid Palace vestibilā – blakus izcilajam režisoram Rolandam Kalniņam arī montāžas režisore Maija Selecka, rakstnieks un scenārists Jūlijs Vanags, režisors un festivāla Arsenāls tēvs Augusts Sukuts, režisors Jānis Putniņš un citi.
Ieeja brīva.