Eiropas Kinoakadēmijas balvas sestdien, 9. decembrī, tika pasniegtas 30. reizi, un ceremonijas organizētājus nepievīla nojauta, ka šis būs zviedru filmas Kvadrāts – tātad kastīšu, rāmīšu un kvadrātu – gads. Šis ir iespējamais izskaidrojums, kālab ceremonijas skatuves scenogrāfija bija būvēta kā vairāklīmeņu ģeometrisku figūru – taisnstūru, kvadrātu, kastīšu – konstrukcija, kas ceremonijas laikā atdzīvojās un kļuva par improvizētiem ekrāniem – telpām, kurās tika izspēlētas ainiņas no slavenām Eiropas filmām.
Zīmīgi – ceremonija sākās ar Ingmara Bergmana Septīto zīmogu (1957) – ikonisko ainu, kurā bruņinieks un nāve spēlē šahu. Arī Eiropas Kinoakadēmija 1989. gadā sākās ar Ingmaru Bergmanu – dižais zviedru režisors bija viens no akadēmijas (sākotnēji Eiropas Kino asociācija) dibinātājiem, kad kādā virtuvē Berlīnē pie pudeles vīna sapulcējās grupiņa kino cilvēku – pazīstami režisori, spilgti Eiropas talanti –, kuri vienojās, ka ir nepieciešama platforma, kas apvienotu Eiropas filmas gan no Rietumu bloka valstīm, gan no Austrumeiropas. Ideja guva atbalstu – Eiropas Kinoakadēmija ir pārtapusi organizācijā, kas apvieno 3200 kino profesionāļu, kuri ik gadu balso par labākajām Eiropas filmām un apbalvo tās greznā lielbudžeta ceremonijā. Tāda bija arī pagājušās nedēļas nogalē Berlīnes Berliner Festspiele notikusī.
Prieka kliedzieni
"Šogad mums iznāk nedaudz atkārtoties," no skatuves sacīja zviedru aktieris ar daudzu Holivudas filmu pieredzi Stellans Skārsgords, izsaucot uz skatuves zviedru filmas Kvadrāts radošo grupu. Tā bija pēdējā, svarīgākā no vakara balvām, un arī tā nonāca pie zviedru režisora Rūbena Estlunda. Viņš un viņa kolēģi nebija pārāk daiļrunīgi – viņi vienkārši skaļi un organizēti vienojās prieka kliedzienā, aicinot tam pievienoties arī zālē sēdošo publiku. Prieka kliedzieni, izrādās, ir Rūbena Estlunda firmas zīme vai emocionālās jūsmas zīmols: saņemot balvas, viņš daudz nerunā, bet kliedz. Savdabīgs atsvaidzinājums ceremoniju ritējumā. Un Rūbenam Estlundam bija par ko kliegt – Kvadrāts, šī elegantā, indīgā un asprātīgā filma, kas šķietami stāsta par kāda zviedru mākslas muzeja direktoru un viņa likstām – nozagtā aifona meklējumiem un skandalozas muzeja mārketinga kampaņas sekām –, bet būtībā ir hierarhiskās un politkorektās zviedru sabiedrības portretējums, vakara gaitā savāca krietnu kaudzīti balvu (sešas).
Kvadrāts kļuva par Eiropas labāko filmu, labāko komēdiju, Rūbens Estlunds tika atzīts par labāko scenāristu un labāko režisoru. Par Eiropas labāko aktieri tika kronēts dāņu aktieris Klāss Bangs (muzeja direktora lomā). Kvadrāts ir viņa zvaigžņu stunda (un mēļo, ka viņa kandidatūra tiek apspriesta Džeimsa Bonda lomai). Balvu saņēma arī filmas māksliniece Jusefīne Osberga.
Viena Eiropas Kinoakadēmijas balva tika ungāru filmas Par miesu un dvēseli komandai – aktrisei Aleksandrai Borbējai, kuras pārsteigums par augsto novērtējumu viņas pirmajam lielajam kinodarbam kulminēja histēriskā raudāšanā uz skatuves. Filma Par miesu un dvēseli no 15. decembra būs kinoteātra Splendid Palace repertuārā, ar šo pārliecinošo darbu apritē ir atgriezusies ungāru režisore Ildiko Eņedi.
Kvadrāta pārliecinošā uzvara akcentēja aktuālu pēdējo gadu tendenci – Eiropas Kinoakadēmijas balvu vairākumu savāc viena filma. Kā atzīmēja vakara gaviļnieks Rūbens Estlunds (un ne bez rūgtumiņa), arī viņš ir piedzīvojis smagus zaudējuma brīžus, kad visus augļus nosmeļ spēcīgs konkurents: "Atceraties 2014. gadu, kad vairākumu Eiropas Kinoakadēmijas balvu savāca poļu filma Ida?" Protams, atceramies, tas notika Rīgā – 2014. gadā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Togad Rūbena Estlunda iepriekšējā filma Force Majeur bija spēcīga kandidāte uz vairākām balvām, tomēr uzvarēja Ida. Katram savs revanša brīdis – zaudējumu Rīgā pilnībā atsvēra triumfs Berlīnē, arī starptautiskās preses virsraksti zviedriem jau sola Oskaru. Jāpiekrīt, Kvadrāts ir kļuvis par nopietnāko Eiropas pretendentu uz ASV Kinoakadēmijas godalgu.
Iespējams, Kvadrāta spēcīgās pozīcijas nojauta Andrejs Zvjagincevs. Krievu režisora drāma Nemīlestība bija viena no piecām, kas pretendēja uz labākās filmas titulu. Balvu ieguva tās operators Mihails Kričmans. Pēdējā brīdī Andrejs Zvjagincevs bija atcēlis savu braucienu uz Berlīni, neoficiāls iemesls – nopietni jāgatavojas Oskara kampaņai...
Atpakaļ pie tendencēm
Ja atgriežamies pie tendencēm, jau otro gadu Eiropas Kinoakadēmijas balvu ražu nosmeļ filma, kurā dramatiskais un ironiskais harmoniski sadzīvo ar smieklīgo un komisko. Pērn tā bija izcilā vācu režisores Mārenas Ādes filma Tonijs Erdmanis – traģikomisks tēva un meitas, biznesa sievietes, attiecību stāsts. Arīdzan precīzs sociāls portretējums, kas izspēlēts kā traģikomēdija.
Šā gada ceremonijā pārliecinoši izskanēja arī Krievijas akcents: Eiropas Kinoakadēmija ar balvu par mūža ieguldījumu godināja izcilo režisoru Aleksandru Sokurovu. Viņa klasisko filmu (Molohs, Vērsis, Krievu šķirsts u. c.) fragmentu montāža pārliecinoši iegūla Eiropas kinovēstures konteksta mozaīkā, tos visā ceremonijas gaitā skatuves "kvadrātos" izspēlēja dzīvi aktieri. Te bija ainas no Ingmara Bergmana Septītā zīmoga, Mihaela Hanekes Klavierskolotājas, Pedro Almodovara Runā ar viņu, Pāvela Pavlikovska Idas, Mārenas Ādes Tonija Erdmaņa, Vima Vendersa klasiskā darba Debesis pār Berlīni un citām – rotaļīgs atgādinājums par bagāto, unikālo Eiropas kino kultūrslāni.
Ekstravagantu noti ceremonijā ienesa Žilī Delpī – Amerikā dzīvojošā franču aktrise un režisore, kura saņēma balvu par Eiropas sasniegumiem pasaules kino. To ik gadu piešķir Eiropas personībai, kura ir guvusi globālus panākumus un popularitāti. Žilī Delpī skaļākie panākumi ir scenāristes un aktrises darbs Ričarda Linkleitera triloģijā – filmās Pirms saullēkta, Pirms saulrieta un Pirms pusnakts. Pati aktrise un režisore šo balvu raksturoja kā apliecinājumu viņas spējai izdzīvot tik smagā un sarežģītā biznesā, kāds ir kino. Žilī Delpī aktivitātes uz skatuves patiešām bija liecība kinobiznesa traumatismam. Savas jaunās filmas projekta budžeta caurumu – nieka 600 000 naudiņu apmērā – aktrise bija nolēmusi lāpīt ar loterijas biļešu pārdošanu vakara viesiem. Kaut sākotnēji biļetes cena tika solīta tūkstošos, vakara gaitā pie biļetītes varēja tikt arī par 10 eiro. Mana loze gan izrādījās tukša, tik vien tā prieka, ka būšu investējusi 10 eiro Žilī Delpī jaunajā projektā, kuram pagaidām pietrūkst 599 000 naudiņu.
Pieņemsim, ka Žilī Delpī rosību var uzskatīt par dīvas ekstravaganci, kaut arī tas ir apliecinājums, ka piesaistīt finansējumu filmām kļūst arvien sarežģītāk, pat ja tu esi aktrise un režisore ar klasiķu vārdu rotātu CV.
Pēc svētkiem
Eiropas reālijas ieskanējās Vima Vendersa runā – kā Kinoakadēmijas priekšsēdim viņam vienmēr tiek dots vārds – un arī viņa kolēģes poļu režisores Agņeškas Holandas teiktajā (gan ne no skatuves).
Nacionālisma un separātisma tendences Eiropā, kuru rezultātā kino industrija draud nonākt ideoloģiskā kontrolē (aktuāls piemērs ir procesi Polijā), Eiropas kino sadrumstalotība, filmu nespēja ceļot pāri savu valstu robežām, kuslums spējā uzrunāt plašu auditoriju – šīs ir tikai dažas no Eiropas un tās kino problēmām. Paradoksāli, bet pēdējos 30 gados, kad eksistē dažādas struktūras Eiropas kino atbalstam, Eiropas filmām kļūst arvien problemātiskāk sasniegt plašu auditoriju.
"Kad es skatos pēdējo divdesmit gadu Eiropas filmas, man rodas iespaids, ka Eiropas kino ar visām tā kvalitātēm un talantiem, ar radošo brīvību un valsts atbalstu nav spējis radīt reālu – intelektuālu vai māksliniecisku – kustību. Kad mēs izlemjam veidot mūsu filmas, mēs vairs neuzdodam jautājumu, kas mēs esam, kur mēs esam, ko mēs vēlamies pavēstīt, ko mēs gribam uzrunāt un kāds ir mūsu mērķis. Diemžēl tā visa rezultātā Eiropas kino ir zaudējis globālās auditorijas interesi... Mums ir jāuzrunā plašāka auditorija, bet tas ir iespējams tikai tad, ja mēs aizskarsim tēmas un piedāvāsim to risinājumu nevis imitējoši, bet provokatīvi un radoši. Kāpēc Netflix vai, piemēram, Facebook, nav Eiropas kompānijas? Kāpēc Eiropā nevar atrisināt plašu Eiropas filmu pieejamības jautājumu dažādās platformās un kanālos?" šie Agņeškas Holandas jautājumi ir skarbi un precīzi. Eiropas kino būs uz tiem jāatbild. Pēc svētkiem.
Laureātu saraksts: www.europeanfilmacademy.org