Britu režisoram, kurš kaismīgiem mūzikas cienītājiem zināms arī kā rokmūzikas klasiķa Deivida Bovija dēls, šī ir trešā pilmetrāžas filma. Iepriekš viņš uzņēmis atzinīgi novērtētās Mēness/Moon (2009) un Pirmkods/Source Code (2011), vairākas īsfilmas un reklāmas. Intervijā, kas tapusi filmu studijā Universal Pictures, Džonss stāsta, kāpēc vēlējies izmēģināt ko jaunu fantāzijas žanrā.
Kāpēc Warcraft. Sākums?
Līdz šim esmu veidojis tikai divas filmas - Mēness/Moon un Pirmkods/Source Code - un abas zinātniskās fantastikas žanrā. Zinu, ka par agru raizēties par atkārtošanos, bet, tā kā man piedāvātajos projektos bijis ne mazums zinātniskās fantastikas, lūkojos pēc iespējas darīt ko atšķirīgu, ko tādu, kas pieļautu stila daudzveidību, tāpēc nolēmu mesties nezināmajā un izmantot izdevību. Iesaistoties sīkākos projektos vai jau pazīstamās, ievērību guvušās franšīzēs, vēlos ar tām strādāt no paša sākuma, nevis pievienot savu veikumu jau iesāktajam.
Esmu liels fantāzijas žanra un datorspēles Warcraft cienītājs. Warcraft pasaule man bija ļoti labi pazīstama un tīkama. Mani interesēja fantāzijas žanrs, jo biju uzaudzis, daudz lasot zinātniskās fantastikas un fantāzijas grāmatas. Man patiešām bija sajūta, ka esmu pilnīgi piemērots šim piedāvājumam. Tā bija iespēja fantāzijas pasauli atspoguļot kino tā, kā nevienam vēl nebija izdevies.
Vai iespaidojāties no citiem avotiem?
Gredzenu pavēlnieka filmas bija bezgala iedvesmojošas, un mēs zinājām, ka tās būs vērtējuma mēraukla. Pītera Džeksona veikums, milzīgu jaunu skatītāju loku iepazīstinot ar fantāzijas žanru... Es neticu, ka visi, kas gāja skatīties Gredzena brālību/The Lord of the Rings. The Fellowship of the Ring, bija lasījuši Tolkīnu. Džeksons ievadīja publiku šīs pasaules pārpilnībā un tikai pēc tam, kad cilvēki jau sāka saprast, par ko ir filma, iepazīstināja ar sižetu. To pašu esmu iecerējis paveikt ar Warcraft - radīt vai vismaz atspoguļot šo faniem labi pazīstamo vizuālo visumu, lai tas uzrunātu abas auditorijas - lai fani justu, ka atgriežas mājās, un tie, kuri par to neko nezina, būtu aicināti iepazīties ar ko jaunu.
Tomēr mēs vēlējāmies atšķirties, tāpēc centāmies radīt arī ko savu. Tas, ka mūsu stāstā darbojas cilvēki un orki, turklāt varoņi ir abās pusēs, pamatīgi sarežģīja sižeta izklāstu. Bija jāņem vērā arī vizuālā puse - Blizzard Entertainment spēlēm raksturīgā estētiskā bagātība un krāsu pārpilnība, šī koncentrētā pasaule, kurā viss notiek. Kad mēģinājām to atainot uz ekrāna, nācās atrast veidu, kā atsevišķos kadros atspoguļot daudzveidīgo vidi, piemēram, vienā un tajā pašā panorāmā iekļaut mežu, daļiņu tuksneša un vēl kaut ko. Manuprāt, tā tika radīta šī mazā pasaule, kas atšķiras no Pītera Džeksona veikuma.
Atveidojot orkus, jūs lietojāt kustību fiksācijas kostīmus un piesaistījāt Tobiju Kebelu (filmas Pērtiķu planēta/Dawn of the Planet of the Apes aktieri - red.), kuram šai ziņā ir pieredze.
Mēs vispirms gādājām par to, lai dažiem orku atveidotājiem būtu šāda pieredze, pirms iesaistījām cilvēkus, kuriem tā svešāka. Austrāliešu aktrise Anna Gelvina bija tik laba Drakas lomā! Viņa iejutās tēlā, neizjūtot ne mazāko mulsumu par savu sudrabkrāsas pidžamu. Aktieriem, kad viņi uzvelk šo tērpu, parasti pēkšņi pazūd raksturīgais ego. Tiem, kuri atveidoja orkus, manuprāt, bija ārkārtīgi jautri. Man pat šķiet, ka viņiem, iespējams, bija jautrāk nekā citiem filmēšanas laukumā.
Vai esat sprieduši par triloģiju?
Ar Blizzard Entertainment sižetu autoru Krisu Mecenu esam apsprieduši, kas varētu notikt tālāk. Esam izdomājuši ko tādu, kas, manuprāt, ļoti jauki izdotos triloģijā, bet Warcraft aiz muguras jau ir divdesmit sižetu pārpilni gadi, tāpēc ir milzums motīvu, ar kuriem turpināt. Manuprāt, vislielākās grūtības rada studiju politika, kas prasa veidot turpinājumus īsā laikā, un rodas jautājums, vai iespējams iekļauties filmu izrādīšanas grafikā. Vai starp Marvel filmām, Zvaigžņu kariem un DC komiksu ekranizācijām būs brīvas nedēļas nogales citiem stāstiem?
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 26. maija, avīzē Diena!