Filma vēsta par jaunas sievietes jūtu pasauli, kas ir tik spēcīga, ka spēj pārbīdīt sienas, kustināt mēbeles un izsaukt nebeidzamu lietu. "Es neatceros, kad vēl būtu sajutusi tādu mieru kā pēc filmas pirmizrādes," sarunā ar laikrakstu Diena atklāj režisore, kuras projekts laika gaitā ir piedzīvojis dažādus šķēršļus un transformācijas, līdz nonācis līdz gala rezultātam.
Uz jautājumu, vai šajā filmā ir kaut kas autobiogrāfisks, viņa atbild: "Rakstot scenāriju, mēs ar Matīsu (Gricmani) daudz komunicējām par to, kā es kā sievišķā dzimuma pārstāve iejustos kādā no konkrētajām situācijām, ko šajā filmā piedzīvo galvenā varone." Kā nozīmīgu tēmu Elizabete risina cilvēka nespēju iekāpt pieauguša cilvēka pozīcijā, kurā tikai tu pats esi atbildīgs par savām domām, emocijām un rīcību – to, kas ar tevi notiek.
Filmas Vietām gaidāms stiprs lietus uzmanības centrā ir nesen iemīlējies pāris – Sabīne un Reinis –, kas bauda laiku kopā, līdz abus pārsteidz Sabīnes māte. Tikšanās izvēršas par traģikomiskām pusdienām, kurās neviens nepaēd, un māte izmet meitu no mājām. Reinis, mīlas jūtu pārņemts, glābj jauno sievieti un piedāvā kopīgi apmesties savas mirušās omītes dzīvoklī. No iemīlēšanās jaunā pāra dzīve ātri pāriet sadzīvē.
Maldīgs priekšstats
Galvenajās lomās ir redzama Elīna Bojarkina un Matīss Budovskis. "Es galveno akcentu liku tieši uz aktiermeistarību, kurai skatītājs varētu noticēt un doties līdzi stāstam," uzsver režisore. Viņa atklāj, ka Matīss Budovskis ir bijis pirmais un (kā izrādījies) arī vienīgais kandidāts uz Reiņa lomu. Savukārt uz Sabīnes lomu ir pretendējušas astoņas aktrises. "Es biju emocionāli norobežojusies no Elīnas viņas tēla dēļ, kāds bija izveidojies seriālos," atzīst Elizabete, bet aktrises mijiedarbē ar Matīsu Budovski viņa ieraudzījusi tieši tādu pāri, kādu bija iztēlojusies filmas scenārijā.
"Kā izteicienā "neskati vīru no cepures" arī es reizumis kļūdos. Manuprāt, tas ir īpaši raksturīgi mūsdienām, kad galvenais komunikācijas veids ar pasauli ir tas, ko mēs redzam un ko mēs domājam par to, ko mēs redzam. Nevēloties atvērties un iegūt patiesāku skatu uz lietām, mēs apzogam paši sevi, bet, ļaujoties un esot drosmīgiem, atklājam kaut ko jaunu gan citos, gan sevī," uzskata režisore.
Šajā filmā piedalās arī Kristīne Nevarauska, Dita Lūriņa un Mārtiņš Egliens. "Aktiera balss zuduma dēļ mēs pārrakstījām viņa atveidoto tēlu, kas, realitātes diktēts, ieguva pilnīgi citas nianses, kuras es pati nekad neizdomātu," akcentē Elizabete un piebilst, ka realitāte ik pa laikam piespēlē negaidītus risinājumus. Vajag tikai pamanīt.
Nemitīga pielāgošanās
Filma Vietām gaidāms stiprs lietus ir mikrobudžeta projekts, ko atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds. "Jo mazāka nauda, jo lielāks radošums," teic režisore, kura kopā ar savu komandu ir daudz lauzījusi galvu, lai izdomātu neordinārus paņēmienus, kā skatīties uz lietām un piešķirt tām burvību. Tie ļauj ieraudzīt pasauli caur cepumu kārbu un plīts muti, kā arī liek sarauties dzīvoklim, kurā norisinās filmas darbība.
Šajā mikrobudžeta kontekstā Elizabete atceras, kā studiju gados Latvijas Kultūras akadēmijā veidojusi savu diplomdarbu Es kļūstu tu un kopā ar komandu filmējusi epizodi Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenstilpnē ar Baibu Broku un Mārtiņu Kalitu, kas sēdējuši no draugiem aizlienētā gumijas laivā. "Mēs nebijām padomājuši par to, kā nostiprināt šo laivu. Viens no Mākslas departamenta cilvēkiem piepildīja Rimi maisu ar piekrastē izskalotiem akmeņiem un izmantoja to kā enkuru," atminas režisore un piemetina, ka kino māksla ir nepārtraukta pielāgošanās – tev vienmēr ir jābūt gatavam domāt līdzi situācijai. "Man šķiet, ka filmas kvalitāte ir tā, ja tu atrodi īstos cilvēkus, kas ir gatavi mesties iekšā procesā un ļauties aizrautībai, kuru filmā arī atstāt," uzskata Elizabete.
Jau nākamajā gadā pirmizrādi piedzīvos viņas debijas pilnmetrāžas dokumentālā filma Mākslas darbi rodas mokās par komponistu Juri Kulakovu. "Dokumentālajā kino ir jābūt smalkam novērotājam un jāatrod veids, kā piekļūt galvenajam varonim, bet lai tas nebūtu tikai stāsts par viņu, lai tā būtu kā iespēja satikties divām dvēselēm un no dažādiem pieredzes leņķiem kopīgi ieraudzīt pasauli, kurā dzīvojam," saka režisore.