Divas no tām ir bijušas iekļautas 64. Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla Berlinale oficiālajā konkursa programmā. To vidū ir režisora Dominika Grāfa darbs Mīļotās māsas/Die geliebten Schwestern (2014). "Vēl pirms desmit gadiem diez vai kāds Vācijā uzdrošinātos uzņemt un demonstrēt šādu filmu," ieintriģē jaunais Gētes institūta Rīgā direktors Arne Šneiders.
Šo kostīmdrāmu par XVIII gadsimta notikumiem Vācija ir izvirzījusi Amerikas Kinoakadēmijas balvas Oskars nominācijai kategorijā Labākā ārzemju filma. Tas ir stāsts par dumpnieciskā dzejnieka Frīdriha Šillera attiecībām ar divām māsām Karolīni un Šarloti, kuras ļoti nopietni uztvērušas savstarpējo zvērestu dalīties itin visā, arī slavenajā Laupītāju autorā. "Tieši šodien kāda kolēģe man pajautāja: vai tiešām Šillers bija tāds?... Interesanti, kāds bija Gēte?" atklāj institūta kultūras programmu koordinatore Antra Balode.
Par Zelta lāci ir cīnījusies arī režisora Edvarda Bergera filma Džeks/Jack (2014). Tā vēsta par desmit gadu vecu zēnu, kurš ir uzņēmies visas rūpes par māju un mazāko brāli, jo viņu māte Sanna ir pārāk jauna un aizņemta pati ar sevi. "Filmā ir epizode, kurā Džeka vienaudži vairāku minūšu garumā dara viņam pāri, līdz zēns neiztur, paņem koka bomi un gāž. Zināt, kas notika zālē? Atskanēja aplausi, un visa publika sauca: bravo!" atceras Antra Balode, kura ik februāri uz desmit dienām ienirst Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla seansu tumsā.
Kinokritiķe Daira Āboliņa vērš uzmanību uz režisora Kristiāna Pecolda vārdu šī gada vācu kino nedēļas programmā. Tajā viņš ir pārstāvēts ar filmu Fēnikss/Phoenix (2014), kas ir saņēmusi kinokritiķu asociācijas FIPRESCI balvu Sansebastjanas kinofestivālā. Savos pēdējos darbos režisors runā par Otrā pasaules kara izraisītajām sekām, kas atklātas atsevišķu cilvēku likteņos, radot emocionālus un jaudīgus stāstus. Pirms kāda laika Rīgā bija skatāma Kristiāna Pecolda filma Barbara (2012), kurā, tāpat kā viņa jaunākajā darbā, mirdz aktrise Nīna Hosa.
"Dokumentālais kino ir mana mīlestība," atzīst Antra Balode, kura šī gada vācu kino nedēļas piedāvājumā ir iekļāvusi dokumentālo filmu Bēmi – vienas ģimenes arhitektūra/ Die Böhms – Architektur einer Familie (2014) par komplekso dzīves, mīlestības, ticības un (būv)mākslas nedalāmību. Šī darba centrā ir viens no nozīmīgākajiem Vācijas arhitektiem, Prickera balvas laureāts Gotfrīds Bēms, kurš savu amatu ir apguvis no tēva un nodevis to tālāk arī saviem trijiem dēliem Stefanam, Pēteram un Paulam.
Ar vācu kino nedēļas programmu var iepazīties šeit.