Tradicionālos tēlus – lāču mammu, tēti, un divus lāču bērnus pekaināmi kājiņām, ko pazīstam no šūpuļdziesmas, ilustrācijās papildina arī miega aitiņas. Šajā “Aijā žūžū” stāstā bērns tiek ne tikai nomierināts un aizmidzināts, bet arī mudināts būt dūšīgs kā lācītis, uzticēties savu vecāku gādībai, iekļauties ģimenes dzīves kārtībā un saņemt par to vecāku pateicību.
Kopīgi pētot grāmatiņu, par lāču tēti un lāču mammu saviem mazajiem varēs kļūt vecāki paši: paši lasīt, paši dziedāt un paši iemidzināt savus bērnus. Animācijas filma “čuči, čuči” izrādīta vairāk nekā 90 festivālos un saņēmusi vairākas balvas, tajā skaitā Čikāgas Starptautiskā bērnu filmu festivāla un Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvu.
Grāmatā māksliniece Ūna Laukmane izmantojusi filmai radītos tēlus un fonus, kas veidoti no krāsainas vilnas, radot jaunu vizuālu struktūru, kas atbilst grāmatas loģikai. Ilustrācijas ar savu faktūru rada siltas un mājīgas vides sajūtu.
Māksliniece Ūna Laukmane veidojusi tekstililustrācijas, akcentējot bērna un pieauguša cilvēka savstarpējās attiecības, kuras veidojas, sekojot līdzi cikliskajām dabas norisēm un iesaistoties tajās. Iepriekš viņa tekstilu izmantojusi arī, ilustrējot Ineses Zanderes dzeju grāmatās “Iekšiņa un āriņa”, “Dieguburti”, Arnolda Auziņa dzejoļus “Triks un čiks”, kā arī Aspazijas dzejoli “Viešņa” sērijā “Bikibuks”.
Materiāla faktūra grāmatā lasītājam, it īpaši – bērnam, kuram maņu hierarhijā vēl nav nostiprinājušās izteiktas dominantes, spēj radīt spēcīgu emocionālu līdzpārdzīvojumu, jo darbojas kā taktila simulācija. Ilustrācijas, kuras ir veidotas materiālā, bērni aizskar, mēģina sataustīt, sajust to apjomu un dziļumu.