Laika ziņas
Šodien
Apmācies

“Baltijas pērlē” demonstrēs F.Garela filmu “Rītausmas robeža”

Viens no pagājušā gada Kannu kinofestivāla spilgtākajiem pieteikumiem bija režisora Filipa Garela („Likumīgie mīļākie”) „Zelta palmas zaram” nominētā jaunākā filma „Rītausmas robeža” (Frontiere de l'aube). Šogad šo filmu demonstrē arī festivālā “Baltijas pērle”.Franču kino grandu paradums, ignorējot laika ietvarus, ieaust savās filmās reveransus un sarunas ar citām izcilām personībām Francijas kultūras vēsturē, bieži liedz svešzemniekiem pieeju ekrānā redzamā daudzslāņainībai, atgādina ieskatīšanos spogulī, kad tajā piepeši pavīd negaidītas, satraucošas, kaut ko atgādinošas un šķietami pazīstamas ēnas, kuras jau nākamajā mirklī ir izgaisušas, tomēr atstāj neskaidras norādes ar aicinājumu tām sekot.

Vai atceraties Ādolfa Adāna baleta „Žizele” libretu, kura autors ir Teofils Gotjē (1811. – 1872.)? Dzejnieks, rakstnieks, mākslas un literatūras kritiķis, žurnālists, ceļotājs, kurš  tolaik bija iemīlējies jau precētajā balerīnā Karlotā Grizi, bet neguvis pretmīlu apprecējās ar viņas māsu – dziedātāju Ernestīni. Viņš bija pirmais, kurš aktualizēja lozungu „māksla mākslai”, kā arī uzskatīja, ka sievietei ir jākalpo par vīrieša baudas avotu vai arī jāsastingst mākslas darbā. Atgriežamies pie „Žizeles” - kaisle, kurai šķīsti tic kā mīlestībai, nodevība, ārprāts, nāve… un tad viņsaule, mirušo garu došanās pie dzīvajiem, lai aizsauktu sev līdzi, ļaundara nožēla un novēlota atskārta, cik dziļas ir paša jūtas. Romantisma estētikas tradīcijās mīla izrādās stiprāka par nāvi. Mīlestības un nāves tēmai T.Gotjē daudzos darbos piešķīris  mistisku nokrāsu, kura bija neiztrūkstoša arī narkotiku lietošanas aprakstos pēc viņa Parīzes hašiša kluba apmeklējumiem. Filips Garels atzīst, ka ideja uzņemt „Rītausmas robežu ” piedzimusi  T.Gotjē daiļrades iespaidā.Filmas darba nosaukums -„Debesu eņģeļi”  – ir atsauce uz dadaista un viena no sirreālisma tēviem - Luija Aragona – dzejas rindām par asarām, par fajansa eņģeļu un apslāpēto raudu pelēkajām debesīm , alkām atgūt dzīvi pazaudētās cerībās. Režisors apgalvo, ka melnbaltās filmas vizuālo estētiku noteikusi viņa iedvesmošanās no Žana Kokto (1889. – 1963.), uz kura kapakmens rakstīts: „Es palieku jūsu vidū.”, kura Orfejs iekāpj spogulī, kas ved uz pazemi pie Eiridīkes. Atkal jau pārsteidzoši  daudzpusīgas personības klātbūtne… dzeja, rakstniecība, glezniecība, sirreālisms, balets un kino kā kaligrāfisks, daiļrunīgs attēls. Filmā nevar nesaklausīt arī paša Filipa Garela dzīves laikā uzkrāto melanholiju.Fotogrāfs Fransuā (režisora dēls Luijs Garels) ierodas uz sesiju pie daudzsološas aktrises Karolas (Laura Smeta, Natālijas Bejas un Billija Holideja meita), kuras vīrs ilgstoši uzturas Holivudā.  Izveidojas apsēstībai tuvas attiecības, un tās neizbēgami iedragā „vējstikla tīrītāju likums”. Sižeta pusceļā notiek žizelisks pavērsiens. Pēc gada Fransuā jau atkal ir iemīlējies kādā trauslā meitenē, gaidāms bērns, tiek plānotas kāzas, tomēr „buržuāziskās” laimes izredzes viņu biedē… un spogulī atdzimst Karola. Stāsts par patvēruma meklēšanu pašam no sevis… un no pasaules, kurā ir drēgni, kurā ir garlaicīgi, kurā ir bail…

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja