Kaut kinoteātri (Latvijā) šobrīd nevar lepoties ar izciliem peļņas rādītājiem, pat Tumšais bruņinieks, kas pasaulē sasniedzis jau visus iespējamos un neiespējamos peļņas rekordus, nav palīdzējis, — vasara nebūs mūžīga. Nāks rudens, kas Rīgā tradicionāli ir kinofestivālu laiks. Iespējams, der zināt, ka šogad "lielā festivālu klape" jeb stīvēšanās par publiku un filmām starp diviem festivāliem — Arsenālu un Baltijas pērli — nenotiks. Iemesls — Baltijas pērle šogad ietur pauzi, savukārt Arsenāls startēs jaunās direktores Elvitas Rukas vadībā. Norises laiks — 12.—21.septembris.
Pavasarī, medijiem saņemot Augusta Sukuta "atkāpšanās un atvadu vēstuli", aicinot sveikt viņa paša izraudzītu savas lietas turpinātāju — azartisku ceļotāju, producenti Ruku, neliekuļošu, iestājās mulsums. Sukuta aiziešana daudzu, arī manā, uztverē nozīmēja pamatīgu risku festivālam zaudēt savu identitāti. Augusts Sukuts ir cilvēks/atrakcija, spoža personība, fantasts, vizionārs, intelektuālis un dēkainis, kura personības nospiedums ilgus gadus veidoja Arsenāla būtību un oriģinalitāti, liekot pievērt acis uz niansēm, kas nebūt nedara godu starptautiskam festivālam. Teiksim, nepiedodamā regularitāte — reizi divos gados, kas sen vairs nav savienojama ar mūsdienu filmu izrādīšanas un arī pirātisma tempiem!
Arī pagaidām nav dzirdēts, ka Arsenāls turpmāk notiks ik gadu, toties jau iezīmējas šī festivāla programmas aprises. Šķiet, nekas nav zaudēts no iepriekšējā uzstādījuma — Foruma (t.i., konkursa filmas) tiks izlozētas, to saraksts pagaidām maz ko izteiks, jo konkursā iekļaut filmas ar plašu atpazīstamību nepieder pie cienījamu festivālu "labā toņa". Taču ir zināms, ka Arsenāls turpinās Vakara filmu tradīciju — proti, ik vakaru demonstrēs filmas, kas kļuvušas par hitiem nozīmīgos festivālos. Noteikti pamatīgu interesi izsauks Antona Korbīna filma Kontrole, tā paša Korbīna, kas savulaik fotografēja mūsu Prāta vētru. Ir pagājis laiks, un Korbīns kopš pērnā Kannu kinofestivāla jau iekļuvis atzītu režisoru kārtā, turklāt to paveikdams ar savu debiju — filmu par Joy Division suicidālo solistu Ījenu Kērtisu. Vakara filmu sarakstā iekļauta arī Maika Lī filma Laimīgajiem veicas (Happy go Lucky) — šāgada Berlīnes festivāla hits, manierīgā amerikāņa Harmonija Korīna filma Misters Vientulība (Mister Lonely), kanādiešu aktrises Sārtas Pollijas labs režijas darbs Prom no viņas (Away From Her), kas šogad atnesa Oskara nomināciju Džūlijai Kristi, un vēl šis tas.
Eksotikas cienītājiem labs āķis solās būt Honkongas filmu programma, balto plankumu likvidācijas programmas ietvaros Arsenāls piedāvās slovāku filmu retrospekciju, kas ar skaļu pasaules atzinību vis nevar lepoties. Retrospekcijas godu izpelnījies krievu nekroreālists Jevgeņijs Jufits, kura filmas Arsenāla pirmsākumos izrādīja arī Augusts Sukuts. Jaunā komanda atgriežas pie pirmsākumiem? Jo nekā citādi šī marginālā ekstravagance nebūtu skaidrojama. Vārdu sakot, Arsenāls noteikti liks saausīties un, cerams, neizjust Augusta Sukuta dzīvesvietas maiņu kā neatgriezenisku zaudējumu.
***
Augusta Sukuta mājas — Spānijā
Kopš pavasara Augusts Sukuts dzīvo Spānijā un, formāli saglabādams piederību Arsenālam, laiku pa laikam dod norādes Arsenāla komandai, taču viņa pamatnodarbe pēdējā gada laikā bijusi grāmatas/memuāru rakstīšana (sadarbībā ar Kristīni Matīsu). Patlaban maketēšanas stadijā esošajai grāmatai Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture klajā ir jānāk septembrī, savā ziņā tā būšot dokuments,
kurā apkopota gan Arsenāla vēsture, gan arī Latvijas kultūrvēsture vairāku gadu desmitu garumā. Vai Augusts Sukuts ieradīsies uz tās prezentāciju vai izturēs pauzi, paliekot Spānijā, rādīs laiks.