Turpinām tradīciju – Dienas kinokritiķi atkal prognozē šā gada Oskaru ieguvējus. Vai veiksmīgi – varēsiet pārliecināties 2. martā, kad ASV Kinoakadēmija piešķirs savas gada galvenās kinobalvas. Turklāt šogad Latvijas kinomīļotāji pirmo reizi nonākuši teju unikālā situācijā – uz ekrāniem ir astoņas no deviņām nominētajām gada labākajām filmām (trūkst A. Peina Nebraskas).
Gada labākās filmas
Amerikāņu afēra/American Hustle (2013). Režisors Deivids O. Rasels
N. N. Režisors Deivids O. Rasels ir Akadēmijas mīlulis, režisors, kurš veido šķietamas art house filmas par visādiem dīvaiņiem, tajā pašā laikā būdams komerciāls veiksminieks (sk. pērn oskaroto Silver Linings Playbook jeb Optimista stāstu). Varbūtība – viens pret trīs.
D. R. Šī filma ir gada nomināciju skaita līdere – 10 nomināciju. Tas nozīmē daudz un vienlaikus nebūt negarantē, ka Amerikāņu afēra arī tiks pie galvenajiem – labākās filmas un labākā režisora – Oskariem. Kopumā jestrs, ironisks postmoderns "produkts", kurā izmantota jau pērnā vinnētāja Argo (režisors Bens Afleks) tematiskā virzība, izceļot no slepeno dienestu arhīviem atraktīvas lietas, turklāt lekni ironizēts par stilistiku, ko piedāvā klasiskās Mārtina Skorsēzes filmas (Kazino, Labie puiši u. c.). Kopumā atsvaidzinoši, bet vai tā patiesi ir "gada labākā filma", var diskutēt, jo oriģinalitātes pamaz. Jā, viens no drošākajiem balvas kandidātiem, taču var paspēlēt filmai 12 gadi verdzībā.
Kapteinis Filipss/Captain Phillips (2013). Režisors Pols Grīngrāss
N. N. "Filma ķeksītim", bet izredzes mazas, kaut arī aktuāla tēma (reālos notikumos balstīts stāsts par ķīlnieku nolaupīšanu pie Somālijas krastiem), līderos – superprofesionālais režisors Pols Grīngrāss un oskarotais Toms Henkss.
D. R. Oskara nominācija ir cieņpilns dokumentālo stilistiku prasmīgi izmantojošā Pola Grīngrāsa darba novērtējums, taču filma gada galveno Oskaru tomēr nesaņems.
Dalasas pircēju klubs/Dallas Buyers Club (2013). Režisors Žans Marks Valē
N. N. Izredzes niecīgas, kaut arī "izglītojošā ziņā" šī filma par AIDS psihozes sākumu 80. gados necieš no pārlieka politkorekta sentimentālisma.
D. R. Kārtējā reālos notikumos balstītā filma, kas pretendē uz labākās filmas Oskaru. Tomēr filmas spēks ir aktierdarbi (Metjū Makonohijs ar AIDS slima homofoba un Džereds Leto ar AIDS slima transvestīta lomā), nevis tās režisoriskais risinājums. Kā gada labākā filma Oskaru nesaņems.
Gravitāte/Gravity (2013). Režisors Alfonso Kuarons
N. N. Tehniski virtuoza (te lielākie nopelni operatoram Emanuelam Ļubeckim, par to arī Oskara nominācija), kaut saturā kārna filma par kosmisko vientulību, turklāt uzsvērtās atsauces uz kinoklasiku – Kubrika Kosmisko odiseju un Tarkovska Solāris – pārāk banālas. Izredzes divi pret trīs.
D. R. Jā, šī ir filma ar pamatīgām izredzēm uz labākās filmas Oskaru to pašu jau kolēģa N. N. pieminēto līdzību un atsauču dēļ. Tas ir arī lielisks piemērs, kā lietot žanra klišejas (cik gan nav redzēti kosmiskie stāsti), tajā pašā laikā nepazaudējot jēdzienisku piepildītību un arī nopelnot pamatīgu kasi. Viena no galvenajām pretendentēm uz labākās filmas Oskaru.
Viņa/Her (2013). Režisors Spaiks Džonzs
N. N. Niecīgas izredzes, par spīti piecām nominācijām. Pārāk "mākslinieciska" parastajiem Oskara standartiem.
D. R. Filma, kas šonedēļ nonākusi Latvijas kinoteātros, ir smalka un eleganta melodrāma par mīlestību starp cilvēku un mašīnu – operētājsistēmu – tehnoloģiju pārmāktajā sabiedrībā. Lieliska filma, tomēr tai spēcīgākās izredzes tikt pie Oskara ir labākā oriģinālscenārija kategorijā.
Nebraska/Nebraska (2013). Režisors Aleksandrs Peins
N. N. Ar sešām nominācijām, arī galvenajās kategorijās (labākā filma un režisors), apbērtā melnbaltā lēnīgā filma par dēla un tēva attiecībām un novecošanu un arī tās režisors (augstu vērtēts ASV) ir Oskaru melnais zirdziņš. Lūk, te var gadīties lielais pārsteigums – big surprise…
D. R. Vienīgā no Latvijas kinoteātros nerādītajām filmām (acīmredzot iemesls ir šāds domu gājiens – filma ir melnbalta, kurš to skatīsies!?!). Protams, kino cienītāji šo Aleksandra Peina darbu, kurš plaši izskanēja pērn Kannu festivāla konkursā, ir gan noskatījušies, gan novērtējuši. Aleksandrs Peins ir tas režisors, kuru, līdzīgi Deividam O. Raselam, Kinoakadēmija novērtē – arī viņš spēj balansēt uz tās robežas, kas mākslu atšķir no komerciāla Holivudas produkta. Šoreiz apzināta nosliekšanās mākslas virzienā – kaut filma ir patiesi smieklīgs un ironisks, un tajā pašā laikā dramatisks skatījums uz "amerikāņu sapni" – kāda sirma kunga ceļojumu pakaļ savam šķietami loterijā vinnētajam miljonam. Tomēr labākās filmas Oskara nebūs. Par klusu, par mazu, par "melnbaltu"…
Filomena/Philomena (2013). Režisors Stīvens Frīrss
N. N. Minimālas izredzes kaut ko vinnēt, kaut arī filmas stāstā kā labi uzrakstītā britu ludziņā ir sakrautas teju visas cilvēciskās problēmas: mūķeņu nežēlība pret vientuļajām mātēm, dēla geja attiecības ar mammu, tipiska ceļa filma, un netrūkst arī melnā britu humoriņa.
D. R. Labākās filmas Oskaru nesaņems. Tomēr šo emocionālo darbu nobriedušai auditorijai ir vērts redzēt – no šīs nedēļas filma skatāma arī Rīgā.
12 gadi verdzībā/12 Years a Slave (2013). Režisors Stīvs Makvīns
N. N. Otra galvenā pretendente uz Oskariem – pēc inteliģentā vijolnieka, vēlāk verga Solomona Nortapa autobiogrāfijas veidota pedantiska retrostilizācija, kurai cauri vijas viena patosa nots – verdzībai kauns! Kā filma tā šķiet pārlieku stiepta, pareiza. Sevišķi, ja salīdzina ar britu mākslinieka, Tērnera balvas laureāta Makvīna ekstrēmajiem kinodarbiem Bads un Kauns.
D. R. Baidos, ka tieši šī tad arī būs gada labākā filma. Kaut brits Stīvs Makvīns ir izcils mākslinieks, šis viņa darbs šķiet būvēts kā pēc pamācības, kā un par ko izveidot filmu, lai tā saņemtu gada labākās filmas Oskaru un, iespējams, tās režisors kļūtu par pirmo melnādaino režisoru, kas saņem Oskaru par labāko režiju. Šajā projektā ir pārāk daudz konjuktūras, lai Oskaru Makvīnam un filmai novēlētu no sirds.
Volstrītas vilks/The Wolf of Wall Street (2013). Režisors Mārtins Skorsēze
N. N. Notiks ASV Kinoakadēmijas lielā izvēle – starp Makvīna 12 gadiem verdzībā (tikko saņēma arī britu BAFTA balvu) un dižklasiķa Mārtina Skorsēzes vitāli cinisko komēdiju par biznesa pasaules neprātu Volstrītas vilks. Izredzes – puse uz pusi. Savu Oskaru dodu Skorsēzem, kaut šī nav viņa labākā filma.
D. R. Kolēģa minētā lielā izšķiršanās diemžēl būs par labu politkorektajai verdzības zvērību nosodījuma filmai 12 gadi verdzībā.
Labākais aktieris
N. N. Manas simpātijas pieder Metjū Makonohijam psiholoģiski smalkā lomā par primitīvu homofobu un cilvēcisku pretrunu kamolu (Dalasas pircēju klubs), bet galvenā cīņa būs starp Čūvitelu Edžioforu vijolnieka verga lomā (kaut tēls būvēts uz vienas – ciešanu – emocijas) un Leonardo di Kaprio, kurš Volstrītas vilkā finanšu mahinatora un hedonista lomā pārspējis pats sevi. Tāpēc – dodiet taču beidzot Leonardo Oskaru!
D. R. Jā, dodiet beidzot Leonardo di Kaprio Oskaru! Kaut gan visdrīzāk šis brēciens izskanēs tukšumā un balvu saņems Metjū Makonohijs vai Čūvitels Edžiofors no 12 gadiem verdzībā.
Labākā aktrise
N. N. Nešaubīgi – jāuzvar Keitai Blānšetai par tik daudzplākšņainu traģiskās psihopātes lomu Vudija Allena filmā Jasmīnas stāsts. Kaut gan ir divas sīvas konkurentes – "mūžīgā" soliste Merila Strīpa (Augusts. Osedžas zeme) un Eimija Adamsa no Amerikāņu afēras, kas, manuprāt, filmā "pārspēlē" pašu Kristjenu Beilu.
D. R. Ļoti spēcīga pretendentu izlase – Keita Blānšeta (Jasmīnas stāsts), Sandra Buloka (Gravitāte), Eimija Adamasa (Amerikāņu afēra), Merila Strīpa (Augusts. Osedžas zeme). Visas pazīmes liecina, ka pie sava otrā Oskara tiks Keita Blānšeta, bet Merilai Strīpai, kuru pelnīti nominē par lielu daļu lomu, paliks viņas rekords – aktrise Oskaram ir nominēta 18 (!) reižu.
Labākais režisors
N. N. Uz šo svarīgo Oskaru pretendē pieci režisori – Alfonso Kuarons (Gravitāte), Stīvs Makvīns (12 gadi verdzībā), Deivids O. Rasels (Amerikāņu afēra), Mārtins Skorsēze (Volstrītas vilks), Aleksandrs Peins (Nebraska).
Gaidāma šerpa cīņa starp ASV pārslavēto Gravitācijas autoru Kuaronu, politkorektuma iemiesojumu britu Makvīnu (12 gadi verdzībā) un dzīvo kinoklasiķi Skorsēzi, kura filma Volstrītas vilks izrādījusies skatītājam un kritikai draudzīga. Uzvarēs Makvīns, kaut vajadzētu dot vitālajam ironiķim Skorsēzem. Šajā nominācijā gan ir arī melnais zirdziņš – ASV augstu vērtētais autorkino režisors Aleksandrs Peins.
D. R. Šī ir absolūti neparedzama spēle, kurā vislielākās izredzes uzvarēt tomēr ir filmas 12 gadi verdzībā režisoram britam Stīvam Makvīnam jau iepriekš minēto iemeslu dēļ. Galu galā, ja balvu saņems režisors afrobrits, būs ko ierakstīt Oskaru vēsturē.
Labākā ārzemju filma
N. N. Ja neiejauksies ģeopolitiskais faktors (apbalvot mazzināmu filmu no eksotiskas valsts – šoreiz tās ir Kambodžas un Palestīnas filmas) vai arī kinoakadēmiķi nedos priekšroku pazīstamam materiālam (beļģu melodrāmā Pārrautais aplis pusi filmas skan amerikāņu kantrimūzika angļu valodā), uzvarēs Paolo Sorrentīno Dižais skaistums – vizuāli izsmalcināts ekskurss par mūsdienu Romu ar pamatīgām kultūratsaucēm uz itāļu kino klasiku. (Jāpiemin, ka Itālija ieguvusi Oskaru labākās ārzemju filmas kategorijā gana sen – 1995. un 1998. gadā).
D. R. Šoreiz ļoti grūti paredzams rezultāts – vienlīdz spēcīgas izredzes ir gan vizuāli izsmalcinātajam itāļu Dižajam skaistumam, gan dāņu režisora Tomasa Vinterberga ļoti spēcīgajai "raganu medību" – nepatiesi noziegumā apsūdzēta cilvēka mobinga – drāmai Medības. Šī filma Latvijā pabijusi jau 2012. gada Baltijas pērlē, paradoksāli, bet līdz Oskariem tā nokļūst tikai tagad. Vinterbergs turklāt ir arī strādājis Amerikā. Taču spēcīgas izredzes ir arī Kambodžā veidotajai filmai The Missing Picture/Trūkstošā bilde, kas stāsta par asiņainu posmu valsts vēsturē – Pola Pota režīmu XX gs. 70. gados.