Festivālā “Baltijas pērle” demonstrēs Andžeja Vajdas filmu “Smaržīgā kalme”

” Tā jaunāko Vajdas kino darbu „Smaržīgā kalme” raksturojis prominentais vācu žurnāls „Tagesspiegel”.Adžejs  Vajda( „Dzelzs cilvēks”, „Marmora cilvēks”), kura īpašo vizuālo rokrakstu, kino pasaule jau  novērtējusi ar visaugstākā kalibra balvām, tostarp „Oskars” par mūža ieguldījumu, Berlīnes Zelta lācis par mūža ieguldījumu, ne tikai aktīvi turpina strādāt  un ar apbrīnojamu regularitāti Lielos pasaules kinofestivālus aplaimo ar jaunām filmām, bet šogad ir pārsteidzis ar savas  jaunākās filmas „Smaržīgā kalme” dramaturģiski  pārliecinoši un pat jauneklīgi  savienotu literāro scenāriju ar dokumentāliem elementiem. Stāsta daudzslāņainība  un personiskums pasaules kinokritiķus jau iedrošinājis Vajdas „Smaržīgo kalmi” salīdzināt ar Felīni „8 1/2”. Ne tikai  aktrise Kristīna Janda atļaujas spēlēt ar kailiem nerviem, bet arī režisors ar savu kino izjūtu pienāk tuvāk  kā citās savā filmās.Ceturto reizi savas  ilgās profesionālās darbības laikā Andžejs Vajda ir vērsies pie Ivaškeviča Prozas („Viļčiku jaunkundzes”, „Jūnija nakts”, „Bērzu birzs”). „Smaržīgās kalmes” stāsts - par mīlestību, kas atnāk par vēlu un  nāvi, kas vienmēr atnāk par agru- kaut arī ļoti skaists tomēr bijis mazliet par „plānu” lielai filmai. Traģiskie notikumi aktrises Kristīnas Jandas dzīvē, viņas vīra, izcilā operatora Edvarda Klozinska, kurš bijis vairāku Vajdas filmu kameras vīrs, smagā slimība un nāve, aizkavēja filmas „Smažīgā kalme” filmēšanas periodu par gadu. Taču šī aktrises ģimenes drāma, filmai pienesa to sāpju un atklātības daļu, kas to pietuvināja pasaule kino šedevru līmenim. Protams, Andžejs Vajda kā izcils mākslinieks apzinājās kādu dziļuma dimensiju filma līdz ar to  iegūst.Ivaškēviča stāsts ir par provinces ārstu, kurš aizņemts ar savu ikdienu, novēloti pamana, ka viņa sievai  Martai ir ielaista nāvējoša slimība.  Vienīgais ko viņš vēl var palīdzēt, ir piedāvāt savu cilvēcisko atbalstu. Marta, nojaušot savas situācijas nopietnību, ļaujas  kāda jauna  ciema puiša naiviem un sirsnīgiem uzmanības apliecinājumiem. Puisis par prieku pusmūža sievietei nirst pēc kalmju saknēm, kuru skumjā smarža Martai ļoti patīk.  Diemžēl liktenis ir ļoti skarbs... Otrs filmas slānis ir Krsitīnas Jandas dokumentālie monologi, par izjūtām apzinoties  sava vīra neizbēgamo  aiziešanu. Īpaši suģestējošas ir epizodes, kurās izmantojot principu „filma filmā”, ar seju pret kameru ir pats režisors Andžejs Vajda, ļaujot ieskatīties  režisora un aktrises jūtīgajā sadarbības procesā.Andžejam Vajdam vienmēr ir bijis svarīgi, lai filmas  saglabā  zemtekstus, lai tās iedarbojas ne tikai sižetiski, bet tēliem ir kāds otrs vai trešais simboliskais slānis. Pabeidzot darbu pie filmas „Smaržīgā kalme” Andžejs Vajda rakstīja:  „Kad es sāku strādāt pie savas pirmās filmas, man bija 27 gadi, un es  biju pārliecināts, ka dzīvoju tāpēc, lai uzņemtu filmas, bet reālā dzīve ir tikai piedēklis radīšanai. Tagad es zinu, ka pat aktieris, kurš ir pilnībā atdevies lomai, tomēr saglabā savu peronisko iekšējo pasauli, jo tās iz ilūzija, ka māksla varētu aizvietot realitāti”. Šoreiz Vajdam vairāk par visu bija svarīgi lai māksla un realitāte saplūst tik pat organiski kā tas ir radoša cilvēka dzīvē, jo privātais un profesionālais ir kā savienotie trauki.