Nacionālā kinofestivāla Lielais Kristaps 2012 programma ir pārslogota. Pirmajās četrās dienās - no 10. līdz 13. aprīlim, no šodienas līdz piektdienai, - kinoteātra Splendid Palace Lielajā un Mazajā zālē 37 seansos skatītājiem tiks demonstrētas 86 filmas, kas nominētas Lielā Kristapa (LK) balvai, svētdienas 10 seansus atstājot filmām - LK laureātēm. Festivālu atklāj un «aizklāj» divi īpaši pasākumi - pirmajā notiks Jevgeņija Paškeviča ilgus gadus tapušās filmas Golfa straume zem ledus kalna «īpašais seanss», noslēguma ceremonijā sestdien, 14. aprīlī, uzzināsim Lielā Kristapa 2012 daudzos laureātus un sumināsim, iespējams, visoriģinālāko latviešu filmu Puika, Ābols upē, Dzīvīte režisoru Aivaru Freimani ar Lielo Kristapu par mūža ieguldījumu kinematogrāfā.
Par bagāto Latvijas kinematogrāfistu filmu ražu, protams, prieks - par spīti finansiālajiem spaidiem, dažādu žanru un garuma filmas Latvijā top, un īpaši gandarī, ka «ar kīno» joprojām grib nodarboties ne tikai žanra klasiķi, kuriem kinematogrāfs, kā smejies, ir dzīvesveids un esības forma, bet arī gados jauni kinocensoņi, kuri kinoizglītību ieguvuši ne tikai Latvijā, bet arī Londonā, Romā, citur (īpaši spēcīgo debijas filmu programmu uzsver arī vairāki LK žūrijas eksperti). Kā allaž, jaunas filmas Kristapam sarūpējuši arī latviešu spēcīgie animatori - viena no mūsu kvalitatīvākajām «kultūras eksporta precēm», ja valsts to apjēgtu. Un vairākus pārsteigumus - dokumentālisti.
Divkārša žūrija
Taču ne jau medusmaizi priekšlaikus dāļāt ir mans darbs. Jārunā par divām problēmām, kas kā darvas karotīte krietni maitā Lielā Kristapa meduspodu. Šogad nomināciju izvirzīšana pirmo reizi notiek «pēc Oskara modes», proti, pirmo atlasi veikušas kinematogrāfistu profesionālās ģildes (ja tādas ir) vai ekspertu grupas (dažās no tām gan ir bijis tikai viens cilvēks) un tās noteikušas savus piecus kandidātus 24 LK nominācijām.
Otro žūrēšanu Lielā Kristapa laikā izdarīs lielā žūrija deviņu cilvēku sastāvā (trīs režisori, viena aktrise, viens operators, viena kritiķe, viena producente, Saeimas deputāts un Rīgas namu valdes loceklis). Kā šie kompetentie cilvēki izlems, piemēram, kurai filmai ir labākais scenārijs, grims vai mūzika, nespēju saprast. Bet tas vēl, kā saka, tehnisks sīkums.
Daži - vienlīdzīgāki
Vislielāko mulsumu diemžēl raisa fakts, kas atspoguļojas arī Lielā Kristapa festivāla programmā. Proti, tajā dažām «vienlīdzīgākām» filmām, kā bilstu Orvels, ir vairāki seansi, kamēr citām nominantēm tikai viens vienīgs (ar pilnu filmu programmu un seansu laikiem var iepazīties pie k/t Splendid Palace kasēm vai www.splendidpalace.lv/lv/hall_events/view/228). Izrādās, nevienlīdzīgs un, jā, arī neprofesionāls ir bijis pats nomināciju veidošanas sākumprocess, kurš turklāt ir klajā pretrunā ar Oskara principiem.
Nav noslēpums, ka vairāku filmu (Ivara Zviedra Dokumentālists, Ināras Kolmanes spēlfilma Mona, debijas filmas Noklausīšanās, Personības veikals, animācijas filma Korrida) pirmizrādes notiek Lielā Kristapa laikā, kas, ja jau griežam pēc oskaršnites, ir klajš reglamenta pārkāpums, - ir jābūt bijušai iespējai visas nominētās filmas vērtēt skatītājiem pirms LK skates - tām ir jābūt rādītām kinoteātros. Turklāt pretendentei uz četriem svarīgākajiem Kristapiem - filmai Golfa straume zem ledus kalna - vispār premjera paredzēta kaut kad atvasarā Maskavā. Labi, ka Kultūras Dienas portāls reaģēja laikus un no «tautas nobalsošanas» izņēma filmas, kuras cilvēki vienkārši nevar būt redzējuši. Kā tad var balsot par «labāko filmu», ja tās realitātē vēl nemaz nav? Uzskatu, ka Nacionālajam kino centram, Kinosavienībai un Kultūras ministrijai (bet kurš tad tur ir lielais kinospeciālists?) pēc, cerams, kinosabiedrību saviļņojušajiem Lielā Kristapa svētkiem jāsēžas pie sarunu galda un beidzot jāizveido nopietns Lielā Kristapa organizācijas reglaments, kurā nebūtu nekādu «nacionālās specifikas» un provinciālas «katram pa draugam» radītu vienlīdzīgākas vienlīdzības kuriozu.
Normunda Naumaņa izvēle
Otrdien, 10.IV, plkst. 16.15
Spēlfilmu debija: Noklausīšanās (režisors Dāvis Kaņepe, 2011, S, 0:09), Personības veikals (režisors Pauls Ķesteris, 2011, S, 0:22), kā arī divas lieliskas īsfilmas - Līgas Gaisas Spēle ar beigām un Reiņa Pētersona Ursus
Trešdien, 11.IV, plkst. 20.00
Ināras Kolmanes spēlfilmas Mona pirmizrāde
Ceturtdien, 12.IV, plkst. 19.00
Dokumentālists (režisors Ivars Zviedris, 2011, dokfilma)
Trešdien, 11.IV, plkst. 13.45
Stacija Latvieši. 1937 (režisore Dzintra Geka, 2011, dokfilma) un homo@lv (režisors Kaspars Goba, 2010, dokfilma) - atkārtojums arī ceturtdien, 12.IV, plkst. 13.30
Ceturtdien, 12.IV, spēcīgākā īsfilmu un dokumentālo darbu programma
Plkst. 11.00
Norīt krupi (režisors Jurģis Krāsons, 2010, animācija)
Logs (režisore Una Rozenbauma, 2012, spēlfilma)
Astoņi pilnmēneši (režisori Ģirts Straustiņš, Zane Peneze, Sandijs Semjonovs, 2011, dokfilma)
Plkst. 13.30
Pasaules skaņa (režisori Dāvis Sīmanis, Gints Grūbe, 2010, dokfilma)
Ģimenes lietas (režisors Andris Gauja, 2010, dokfilma)
Tautas balsojums Kulturasdiena.lv
Balsojuma rezultāti 10. aprīļa plkst. 15.30 (kopumā nodots 3255 balsu)
Labākā pilnmetrāžas spēlfilma: Dancis pa trim (40%)
Labākā īsmetrāžas spēlfilma: Pēdējais Lāčplēsis (53%)
Labākā pilnmetrāžas dokfilma: Homo@lv (57%)
Labākā dokfilma līdz 65 min: Pasaules skaņa (40%)
Labākā animācijas filma: Lote un Mēness akmens noslēpums (43%)
Labākais spēlfilmas režisors: Gatis Šmits (Seržanta Lapiņa atgriešanās) (31%) un Arvīds Krievs (Dancis pa trim) (31%)
Labākā aktrise: Guna Zariņa (Seržanta Lapiņa atgriešanās) (42%)
Labākais aktieris: Andris Keišs (Seržanta Lapiņa atgriešanās) (52%)
Balsojums portālā www.kulturasdiena.lv sākās 28. martā, tajā tika iekļautas tikai uz ekrāniem jau nonākušās filmas. Balsot var līdz 14. aprīlim.