Laika ziņas
Šodien
Migla

Filmas zem augusta debesīm

Klasika ar lielo burtu - Andreja Tarkovska episkā drāma Andrejs Rubļovs par slavenā krievu ikonu gleznotāja mūka Andreja Rubļova mākslinieka misiju XV gadsimta Krievijā, igauņu rakstnieka Jāna Krosa romāna Stūrgalvības hronika ekranizācija (J. Kross pirmo radīja scenāriju 1970. gadā uzņemtajai filmai), un itāļu filozofa un semiotiķa Umberto Eko pirmā romāna vienīgā ekranizācija Rozes vārds, kur galvenajās lomās redzams Šons Konerijs un Kristians Sleiters, tolaik vēl pusaudzis, - šie varētu būt vēsturiskās filmu skates _Oratores, Bellatores, Laboratores _programmas trīs spilgtākie akcenti.

Cēsu viduslaiku pils vēsturiskajās "dekorācijās" šonedēļ no 9. līdz 11. augustam filmu skates rīkotāji piedāvā Cēsu astoņsimtgadei un viduslaiku sabiedrībai veltītu programmu, kuru 10. augustā papildinās daudzveidīga vēstures rekonstrukcijas pasākumu programma.

"Ceturtā vēsturisko filmu skate aktualizē jautājumu: kāda īsti bija sabiedrība, kuras laikā Cēsīs tapa pils? Mūsdienu cilvēku kultūrvēsturiskajā apziņā joprojām dzīvs ir viens no formālajiem viduslaiku sabiedrības iedalījumiem garīdzniekos, bruņiniekos un fiziskā darba veicējos. Šogad vēsturisko filmu skate ir veltīta šī priekšstata pārskatīšanai un rekonstrukcijai, aicinot skatītājus ieraudzīt viduslaiku sabiedrību daudzveidīgāku, nekā par to ierasts domāt," uzsver vēsturisko filmu skates direktore Elīna Kalniņa.

Ar vasaras nogales brīvdabas seansiem - dokumentālo filmu Kapitālisms Šķērsielā - skrējienu ārpus Rīgas jau trešoreiz uzsāk arī Latvijas Filmu maratons.

Režisora Ivara Selecka un scenārista Tālivalža Margēviča pilnmetrāžas dokumentālā filma Kapitālisms Šķērsielā ir jaunākā Latvijas kino lielfilma, kas jau izpelnījusies plašu skatītāju ievērību kopš pirmizrādes Rīgā kinoteātrī Splendid Palace 4. maijā Latvijas Filmu maratona ietvaros. Filmas priekšvēsture aizsākās pirms 25 gadiem, kad uzņemšanas grupa noskatīja nelielu Rīgas priekšpilsētas ieliņu un uzņēma tur ārēji necilu dokumentālu stāstu Šķērsiela (1988), kas tomēr kļuva par titulētāko dokumentālo filmu Latvijas kinovēsturē, iegūstot trīs pasaulē prestižākās dokumentālā kino balvas, tai skaitā Eiropas Kinoakadēmijas atzinību kā gada labākajai dokumentālajai filmai. "Latvijā toties izcēlās karstas diskusijas, vai šādas filmas ir pareizais veids, kā Eiropai un pasaulei prezentēt Latviju, jo Šķērsiela vēl padomju gados pirmo reizi uzdrošinājās parādīt vienkāršo cilvēku dzīvi tādu, kāda tā ir - neuzpošot māju fasādes un nepadarot filmas varoņus par darba pirmrindniekiem," kontekstu atgādina projekta Latvijas Filmu maratons vadītāja režisore Inese Kļava.

Kopš tā laika filmas autori vēl divreiz atgriezušies pie mazās ieliņas iedzīvotājiem - tapušas filmas Jaunie laiki Šķērsielā (1999) un Kapitālisms Šķērsielā (2013), saglabājot pirmajā filmā talantīgi atrasto skatījumu - Šķērsiela kā vispārināts sabiedrības un pasaules mikromodelis.

Brīvdabas maratons sāksies 8. augustā Valmierā, turpināsies 9. augustā Kuldīgā, 16. augustā Jēkabpilī, 17. augustā Cēsīs, 23. augustā Smiltenē, 24. augustā Liepājā, 4. septembrī Jelgavā, 7. septembrī Ventspilī. Pēc seansiem skatītājiem būs iespēja tikties ar filmas autoriem Tālivaldi Margēviču un Ivaru Selecki, sarunu vadīs dokumentālists Ivars Zviedris.

Kino

Vēsturisko filmu skates programma: www.filmuskate.cesis.lv.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja