Iznācis žurnāla Latvju Teksti pavasara numurs

Ļoti precīzs vērojums par to "abi-labi", jo es pat nezinu, kurš publiskjā telpā (komentāros) šobrīd nodara lielāku ļaunumu pēdējā laikā zem lupas izliktajai latviešu rakstniecībai - skribents007 ar savām "atmaskojošajām" replikām vai daži, lai gan ir ļoti pamatotas aizdomas, ka viena, bet ar dažādiem "nikiem" rakstoša, ļoti agresīva, uzpūtīga, uzbrūkoša un parupja būtne, kura velta sektantiski slavinošus un pielūdzošus, nekritiskus ditirambus latvju rakstniecībai par grāmatām, kas esot izmainījušas viņas dzīvi, par to, ka viņa mēdzot kaut ko izlasīt, nesaprat, bet tad, kad dievišķais autors viņai paskaidrojis, viņa aiz jūsmas kritusi ekstāzē, ka viņa te vienīgā no visiem komentētājiem esot tā, kuru kultūra pa īstam esot skārusi, bet tiem citiem, pat ja ir lasījuši kaut ko vai kādā skolā gājuši, jēgas no tā neesot nekādas - kādi barbari bija, tādi palika - kultūra viņiem esot tikai kā garnējums uz ķīseļa. Tad uzskaita, par ko mums, barbariem, būtu jāinteresējas, pirms aprejam rakstniekus (lai gan tā apriešana arī ir ne tik reāli dzīvē pastāvoša, cik ekstrapolēta ar ārkārtīgi brīvas interpretācijas palīdzību) - par Saktas puķu tirdziņu, Dienvidu tiltu, VID jaunās ēkas celtniecību, veselības apdrošināšanām KM ierēdņiem un basketbolistu algām. Lieki piebilst, ka nevienu tādā veidā nepiespiedīs mīlēt šādā veidā aizstāvētos latviešu rakstniekus, bet gan gluži pretēji - pat radīs nepatiku, kādas agrāk nav bijis. Lūk, un ja ticam sazvērestības teorijām, uzskatu, ka šī parupjā "aizstāve" patiesībā grib panākt pretējo - viņa rīkojas daudz rafinētāk par skribentu, kurš godīgi cenšas atmaskot ar rakstniecību saistītās kultūrpolitikas "nejēdzības", bet šeit nenotiek nekas cits kā atklāta kaitināšana un citu aizskaršana, turklāt ļoti juceklīgos veidos un kļūdainā, vulgarizētā latviešu valodā.

Savstarpēja anonīma apšļakstīšanās ar ļaunu žulti. Abi -labi, nē slikteņi -abi ir īsteni slikteņi. Es tā domāju - ko un kā spriež internetā igauņi. Cik esmu studiju programmās, jeb tagad darba gaitās ar igauņiem tikusies - tik viņi vienīgie turās kopā, ir skaļi savas Igaunijas patrioti un konsekventi nerunā krieviski.Jeb - principiāli - ne vārda krieviski. Vēl interesanti - ja es viņiem saku - lūk, pie mums raksta , ka jums tur tas un tas labi, tad viņi smagi nopūšās un saka ,ka tik daudz nesakārtotību pie viņiem esot. Un vēl - darba jautājumos es uz igauņiem varu paļauties kā uz radiem - viņi nekrāpsies , ir un būs godīgi , pat ja viņu godīgums viņiem nozīmē zaudējumus. Lūk ar leišiem man vienmēr jābūt uzmanīgai - tīšām vai netīšām , apšmauks mani , ja nesekošu līdzi cipariem tā, ka noskanēs. Par krieviem neizteikšos , ja varu - no darījumiem ar viņiem izvairos, neuzticības dēļ.