Britu režisors Metjū Vons ir štučka, oi, atvainojos, rakaris. Savā iepriekšējā filmā Zvaigžņu putekļi/Stardust (2007) viņš Roberta de Niro tēloto Šekspīru pārvērta pirātu kuģa kapteinī, vēl trakāk - manierīgā, cik nu XVII gadsimtā mežģīņotos kamzoļos tērptie vīrieši vispār varēja nebūt manierīgi, gejā, savukārt debijas filmā Kārtainais pīrāgs/Layer Cake (2004) pasaulei uzdāvināja ne vairāk ne mazāk kā nākamo Džeimsu Bondu un planetāra mēroga tagadējo sekssimbolu - atklāja Danielu Kreigu kā nopietnu dramatisko aktieri, uzticot iesācējam pirmo galveno lomu.
Tādēļ ziņa, ka tieši Metjū Vons ekranizēs populāro bērnu grāmatu komiksu Kick-Ass (latviskotie Jaunie supervaroņi ir pagalam aptuvens un maldinošs tulcinājums, te nu derēja kas tiešām pikantāks, ņemot vērā, ka oriģinālstāsts balansē uz pusaudziski bezkaunīgu piedzīvojumu apraksta un neķītras literāras parodijas robežas. Leģendārais krievu tulks Goblins atļāvies filmu nosaukt Podžopņiki/Pakaļspērēji vai…), solīja daudz. Nu kā lai neieņirdz par šādiem pusaudžu jociņiem: "Incanti, kādēļ tīņi tagad labprātāk izvēlas kļūt par Parisām Hiltonēm, nevis par Zirnekļcilvēkiem? Varbūt tādēļ, ka tas nūģis Spaidermens internetā neizkāra mājas porno ar sevi galvenajā lomā?"
Stāsts par tīni tizlu botānu Deivu (Kristofers Mincs-Plass), kurš salasījies komiksus un nez kādēļ ieņēmis paurī, ka par supervaroni iespējams kļūt, ja dikti cenšas (parasti gan par tādiem piedzimst, vismaz amerikāņu nacionālajā mitoloģijā), tādēļ i-netā pasūta zaļu hidrokostīmu, tas ir, akvalangista tērpu, un, riskēdams kļūt par apsmejamu ērmu, savā zaļajā tērpā skraidelē pa Ņujorkas ielām, iedibinot tajās kārtību.
Paralēli darbojas vēl pāris tikpat apdauzītu personāžu - ar īstu pistoli bruņota tēva policista, sirdī piromāna (Nikolass Keidžs beidzot dabūjis lomu, kas piestāv viņa bezcerīgajai sejai), un viņa dullās pusaugu meitiņas, sauktas Hit-Girl (talantīgā novice Hloja Moreca no Sameras 500 dienām), kura nekur un nekad nešķiras no lidojošā naža - taurenīša. 12 gadu vecās meitenes specifika vēl ir tā, ka viņa nepārtraukti lamājas trīsstāvīgiem "mātes vārdiem". Šī trijotne ar Dievu uz pusēm tiek galā ar bīstamu narkomafiju un tās padebilo barvedi (nu jau teju katrā filmā firmas ļaundarus efektīgi tēlojošais brits Marks Strongs - sk. viņu arī Rokenrollerī un Šerlokā Holmsā) un veic vēl virkni sabiedriski vērtīgu darbiņu. Piemēram, par visu vari provē nodibināt visai pretdabiskas romantiskas attiecības - 16 gadu vecais, bet acīmredzami infantili atpalikušais zeņķis ar nesimpātisko zābakmeiču, kurai tikai divpadsmit, filmā ieviešot, hm, nedaudz pedofilisku gaisotni. OK, tas ir Marvel komikss, turklāt patiešām domāts pieaugušo auditorijai.
Taču kaut kas Vona ķīmijā šoreiz acīmredzami nenostrādā, sižets un joki ir prasti garlaicīgi, un vienīgais, ko par šo parodijfilmu (acīgie pamanīs atsauces uz Laika glabātājiem, 28 dienām, Zirnekļcilvēka un pat Denija Boila Svelmē) atcerēsies pēc gada, būs rozā parūka, kurā pa Ņujorkas augstceltņu sienām skraida galvenā varone, imitēdama Natāliju Portmenu no pavisam jau nepiedienīgas filmas Tuvāk/Closer, kurā Portmena tēloja prostitūtu. Protams, ja atceras kinovēsturi un faktu, ka Džodija Fostere nepilngadīgu pērkamu ielas meiteni Taksistā/Taxi Driver "atlaida" savos četrpadsmit, pie viena par lomu pretendējot uz Oskaru, iespējams, rozā sintētiskie mati nav ļaunākais, ko Holivudas kino šovasar Latvijā ievazā.