Larss fon Trīrs kļūst par Kannu festivāla skandālu

Jā, tikai otrie vienmēr grib savu taisnību panākt piekaujot pirmos un grib, lai rādītu tikai tādas filmas, kuras der kā izklaide. Pareizi būtu ja otrie nejauktos pirmo kompetencē un ļautu netraucēti pastāvēt art house kino, lai arī kādu materiālu piedāvātu režisors. Bet te atnāk kaut kāds lauku cilvēks un izdomā, ka Trīra filmas nelabvēlīgi ietekmē viņa bērnu, vecmammu un ko tik vēl nē un grib, lai tādas filmas nerāda.

Māksla tomēr ir liels enerģijas un info kanāls, tāpēc arī kritiķi vērtē pēc kvalitātes, bet cilvēki vairāk pēc izjūtām. Taisnība ir abiem.

Abet pilnīgi piekrītu! Normālā tonī izteikts viedoklis neizraisa vēlēšanos kašķēties:))) Bet sev esmu sen konstatējis- jo mazāk intelekta, jo vairāk kategoriskuma uzspiežot savu viedokli, tāpēc mierīgāk uzņemu komentārus- " es nesaprotu, tātad mēsls". Tā viš i. Gaidīsim filmu un tad strīdēsimies par būtiskām kvalitātēm.

Nē, es nēsmu sieviešu dzimuma. Un tā nav augstprātība, bet gan neizpratne, kā cilvēks var kaut ko vērtēt negatīvi tikai tāpēc, ka viņhs attiecīgo parādību nesaprot? Ok, protams, filma var vienkārši nepatikt, bet tas nenozīmē, ka kādam ir tiesības izteikt apgalvojumus, ka šāda tipa kino vispar nekam neder, tas būtu jākontrolē, jo ir vajadzīgs kino par kaut ko pozitīvu un izklaidējošu. Man nepatīk, ka ir cilvēki kuri savu neizpratni un ierobežoto gaumi grib padarīt par kritēriju tam, kādam ir jābūt kino un ko drīkst rādīt. Cita lieta būtu, ja cilvēks teiktu "Man ši filma nepatīk, jo tur nav nekā tāda, ko es sagaidu no kino tomēr apzinos, ka kāds tajā atrod kaut ko svarīgu", bet cilvēki runā aptuveni šādi "Man šī filma nepatīk, jo man patīk priecīgas filmas un tāpēc Trīrs ir slikts režisors un šādas filmas vispār nevajadzētu uzņemt un tie kam tās patīk ir sātana kalpi un vispār, ja man būtu politiska vara, tad es kontrolētu kultūras telpu un ļautu izrādīt tikai tādas filmas, kas vairo darba tikumu un neliek cilvēkiem domāt par kaut ko aiz sadzīviskā". Mans komentārs bija vērsts pret totalitārām tendencēm, kuras parādās atsevišķu cilvēku viedoklī. === Tas būtu apmēram tas pats, ja kāds kino zinātnieks tagad sacītu, ka jāskatās ir tikai art house kino un viss pārējais ir slikts un atmetams, bet tā nav, jo normāli cilvēki saprot, ka jāpastāv ir visa veida kino, sākot no Betmena līdz Trīram, tomēr tieši tos, kuriem patīk izklaides kino raksturo naids pret intelektuālām filmām un vēlēšanās to izplatību ierobežot - lūk šādi cilvēki ir pelnījuši būt izsmieti, jo totalitārisms nepelna nekādu pietāti vai taktiskumu.

Nu re, cik smuki salika visus pa plauktiņiem! Un pašai(esmu pārliecināts, ka ze ir sieviešu dzimuma- pēc histēriski agresīvā toņa un bezgalīgās augstprātības) nu jāsēž līdz novembrim uz visaugstākā plauktiņa, gaidot, kad varēs iet uz Trīra filmu!

Gaidu ar nepacietību, bet cik sapratu, tad Latvijas kinoteātros šī filma būs tikai novembrī. Nu nevar būt filmas tikai par to, kā tiek meklēti pirātu dārgumi, vai betmens uzvar sliktos. Ir arī tāds jēdziens kā māksla un Trīrs rada mākslas kino un viņam nudien nerūp tas vai viņa filmas kādam stradniekam liekas depresīvas un nepiemērotas vakariem pēc darba. Šādas filmas ir tiem, kas prot novērtēt kino kā mākslas formu, nevis meklē lētas emocijas un izklaidi. Lūdzu, jums ir Šreks, Melleņu naktis un citi vieglā žanra kino darbi, kas neuzdod jautājumus un nereflektē par cilvēka eksistences robeżsituācijām - katram savs, bet jums nav nekāda pamata savu nekompetenci un zināšanu trūkumu pasniegt kā argumentu pret Trīra daiļradi. Trīra filmas ir katarses kino, kas ļauj simboliski izdzīvot tādu ļaunuma un pārdzīvojumu koncentrātu, kurš nebūtu panesams, ja tiktu piedzīvots nepastarpināti. Protams, ka tas ir inscinējums - Selmas tēls (Dejotāja tumsā), piemēram, bija apzināti sakāpināta pārcilvēcisku nelaimju, nodevības un ciešanu projekcija, tāpēc apsūdzības, ka tā "īstenībā nevar būt" ir vienkārši stulbas un liecina par intelekta problēmām. Trīrs nekad nav teicis, ka Dejotāja tumsā ir hronika par Čehu migrantu sūro dzīvi, kurai jātaino realitāte tāda kāda tā ir. Tas ir intelektuāls nevis dokumentālais kino, līdz ar to ekrānā redzamais ir ne tik daudz kaut kādas realitātes atspoguļojums, bet simbolu sistēma, kas ar mums runā par to, kas citādi, kā viens caur simbolu nav translēsjams - par to, kādas ir ļaunuma robežas, cik ļoti ir iespējams mīlēt un kas beigu beigās ir cilvēks un uz ko viņš šajā pasaulē var cerēt un kā šīs cerības ir iespējams attaisnot. Ja jūs dejotājā tumsā redzat tikai Bjorku, kas cieš un nespējat redzēto transcendēt tad jūs vienkārsji neprotat skatīties un uztvert kino kā mākslas formu. Jums atliek to pieņemt un turpmāk jāizvēlas savam intelektam atbilstošu kino un tad visi būs laimīgi.

pilnīgi garām. kritiķa uzdevums ir palīdzēt izdarīt izvēli recenzijas lasītājam izdarīt izvēli, neatkarīgi no viņa/s morālās stājas vai principiem, skatīties konkrēto filmu vai nē. kritiķis, kurš uzspiež lašitājam savus morālos principus ir slikts kritiķis. ja gribās, kaut ko depresīvu aizej palasi bībeli.

Šī diskusija var ilgt līdz bezgalībai, un visiem būs taisnība. Bet, kamēr filma nav redzēta, nevar taču spriest . Bet jāatzīst- atsauksmes izraisa piesardzīgu attieksmi- galu galā Trīrs pats atzīst, ka filma depresīva. Atbalstu rage abām rokām- radio2 ziepēs! Un visus TV humoršovus.Un "Zini vai mini"!

Larss fon Trīrs? Es laikam labāk skatīšos uz Ditu fon Tīzu!

IET UZ KINOTEĀTRI UN TĒRĒT LAIKU UN NAUDU (SAVU LAIKU UN SAVU NAUDU), LAI VĒROTU CITU CIEŠANAS?! TUR NU GAN JĀBŪT MAZOHISTAM !!!

Nīče juka prātā šī vārda vistiešākajā un nepielūdzamākajā nozīmē. Pateikt, ka nevis viņš, bet sabiedrība slima, bija neliels, bet tomēr mierinājums.

Atļaušos citēt ļoti trāpīgu komentāru par daiļradi a la fon Trīrs : "Lai vai kas, bet kino ar devīzi "viss ir slikti, ko mēs varētu izdomāt tādu, lai būtu vēl sliktāk", spēj mani izvest no pacietības. Jo īpaši, ja manāma profesionāļa roka gan bildē gan pasniegšanas manierē, tikai pasniegts tiek kaut kāds prātam netverams sūds, kaut kas vēl jebanutāks par «Dejotāju tumsā», kur, kā likās, ir sasniegts potenciālais kataklizmu skaits uz runtime sekundi. ""— Ir traģiski, viss ir nenormāli traģiski, bet vēl kaut kas trūkst. — OK, how'bout viņa būs arī akla?"lis Varētu to uzskatīt par "kino par lūzeriem", bet par tiem Koeniem glaunākas filmas sanāk. Būtu pajāt, ja opuss nebūtu ar Pretenzijām un neprasītu divarpus stundas skatītāju jau tā ne pārāk garā mūža. Tpu, b.... P.s. Bet varbūt tas tāpēc, ka ir divi cilvēku tipi, kas man krīt uz nerviem — idioti un histēriķi. A kino-ta par abiem!" © vistu_zaglis "Sviesta Ciba"

Man ari Amelija izraisija pretrunigas jutas - vinas meklejumi realizeties, vientulibas nogalinashana, galu galaa uz citu rekina. Loti pareizas domas Berzinam - katram ir sava unikala pieredze, kas dod iespeju vai nu saprast vai nu nesaprast, vai nu patikt vai nepatik kadai no filmam. Katram savs, turklat neskatoties ne uz ko neviens nedrikst but tik neobjektivs un teikt par kadu makslas darbu, ka tas ir meesls, ja tas ir tikai un vienigi tavs izpratnes limenis, kursh traucee to izprast.

Manuprāt Amēlija visu laiku cenšas uzspiest savu gribu citiem. Par fon Trīra depressiju. Nīcše rakstījis, ka ļoti reti jūkot prātā atsevišķi cilvēki un itin bieži - vesela sabiedrība. Šajā slimajā sabiedrībā vesels cilvēks izskatās pēc slimā. Un jūtas tāpat. Varbūt krīze mūs izdziedēs.

Jā, piekrītu, ne visu vajag pieciest un atļaut, tāpēc arī kritiķiem ir ļoti svarīga loma, apskatot konkrētu darbu, tomēr aizdomāties arī par tādiem kritērijiem kā šī darba morālā (amorālā ;)) ietekme. Arī zinām par kino vecuma ierobežojuma pārlieku liberālajiem noteikumiem Latvijā, kas ļauj jauniešiem nogaršot "pirmo indes kausu". Negribu būt liekulīgs, tāpēc kā pirmo tomēr iesaku aizliegt Radio 2 :)))