Liāna Langa: nedomāju, ka dzejai ir nacionalitātes noteiktas robežas

Ir, Liāna, ir valodas robežas! Tulkota dzeja ir tikai erzacs. Dzeja jālasa oriģinālvalodā!

Intervija atklāj-kā mūsu literatūra iziet pasaulē. Autore,kurai četras grāmatiņas, pēdējās no kurām tapušas,kopš cieši piesasitījusies 'literatūras procesam'.,ārzemēs tuek saukta par ši gadsimta "klasiķi' vai vismaz tāda nosaukuma pasākumos piedalās. Nozēlojami,kad cilvēks,kuru kā autoru un kā cilvēku lasošie literatūru notiekti nezina, pārstāv it kā labāko mūsu literatūrā. Varbūt vismaz kaut ko prast un izdarīt šeit un tad mūs apkaunot ārzemēs?Langa gan nav tas vājākais. Skolasbērni trešajā klasē arī apmēram kaut ko tādu var izdarīt. Citi pat tik gan nevar. Klasiķi gan nav neviens. ja nu tikai valsts naudas izsūkšanā no dāsnā LLC pupa.

tā kā larisa mondrusa

Kāpēc jāslēpj sava šaurā pierīte?

Ne talanta,ne dzejas.Melna čska miltus mala,vidū jūras uz akmeņa.....

DZEJA IR CAUREJA ... protams, ka caurejai nav nacionalitātes :D

Ak, nerri, tur visa sāle! Daba sačakarēta un vairāk nekā- jo aristokrātija principā nav sačakarēts cilvēciskums, tikai izkopts gan. Ir visai interesanti, kad japāņi dzied "Māriņu", kaut arī es to pagalam nesaprotu....

- Vai jums pašai tīk, kā jūsu dzeja skan krieviski? - Es neatbildētu, ka tīk, taču man ir ļoti interesanti dzirdēt to krieviski. Gluži tāpat kā dzirdēt turku, angļu, ungāru, arābu valodā vai ivritā. - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - Ak, šīs samākslotās un uzvilktās latvju sievietes! "Es neatbildētu, ka tīk..." - vai tas nav tā kā apvainojums atdzejotājai, kura, pašas Langas vārdiem - "mobilizējās un izdarīja milzīgu darbu"? Tātad - rezultāts netīkams, bet interesants? Vai kā? Un, ko nozīmē "interesanti dzirdēt" valodās, ko NESAPROT, ko NEPROT?

lai atceramies voldiņa kampaņu

Lūk, es nesaprotu. Patiešām. Es lasu un domāju. Un neko nevaru izdomāt. Man vienā sarunā oponents skaidroja, ka visa vaina esot manī , ka es esot ar pārāk racionālu uztveri un pārāk kritiska un vēl nezin cik slikta. Tad es brīžiem domāju, ja es rakstītu dienasgrāmatu - kā paiet manas dienas, godavārds, man pašai būtu interesantāk lasīt kā tos bērnišķos stāstus. Personīgi pazīstu vienu jaunu dāmu. Es ceru, ka viņa kādreiz kļūs par rakstnieci. Šobrīd viņa studē ārzemēs. Bet tas ir unikāli kā viņa redz pasauli, cilvēkus , notikumus. Jā , pirmkārt, viņas mīlestība pret cilvēkiem, izpratne un galvenais , spēja saprast kas un kā un izcelt apbrīnojamas , līdzcilvēku nepamanītas detaļas. es viņai rādīju savas ceļojuma bildes un man žēl, ka es neierakstīju viņas komentārus. Goda vārds, es labi tos pārdotu.

Par dzeju man grūti spriest. Lai cilvēkam veicās ar to radošumu. Par daudz nebūs un nav žēl. Tomēr gribu uzrakstīt, ka mani šausmina, ka arī Latvju tekstos tiek publicēt drausmīgi zemas kvalitātes stāsti. Mani ļoti interesē, kā tas ir - vai netiek iesūtīti nekādi labāki vērtīgāki, vai redaktori jebkuru labo pietiekumu savas radošās greizsirdības dēļ iznīcina uz līdzenas vietas. Tāpat - man ļoti ļoti prasas pēc daudzveidības saturā un personībās un patiešām - prasās pēc labas literatūrkritikas. Gudras - tādas, ka lasot no brīnumiem mute paliek vaļā un nodomājās, ak debess - cik interesanti.... Lūk:))