Iemeslu, lai dotos uz romantisku komēdiju par kādu daiļā dzimuma darbaholiķi, kura par visām varītēm savā personīgajā dzīvē cenšas izvairīties no nopietnām attiecībām, netrūkst.
Reklāmas instruments
Ideāls filmas Nekādu saistību/No Strings Attached (kas to arī nozīmē - sekss bez saistībām) reklāmas instruments, protams, bija fakts par Natālijas Portmenas grūtniecību. Tas iedarbojās pat uz tiem, kuri neko nebija dzirdējuši, ka aktrise ar sava gaidāmā mazuļa tēvu franču baletdejotāju un horeogrāfu Benžamenu Milipjē iepazinusies citas filmas - šī gada Oskara favorītes Melnais gulbis/Black Swan - uzņemšanas laikā, un kurus neinteresē, ka aktrise par neirotiskas balerīnas iemiesojumu, šo ikvienas aktrises mūža lomu, jau saņēmusi Zelta globusu un ir diezgan pārliecinoša pretendente uz Oskaru. (ASV kinoakadēmiķi mīl aktrises darbaholiķes, kas tēla ticamības dēļ sevi nomoka līdz nāvei - gandrīz kā Portmenas attēlotā varone uz ekrāna.) Katrā ziņā prieks, ka Jeruzalemē dzimušajai aktrisei ar stingru jūdaisma «kinderštūbi» - audzināšanu - vairs nav jātēlo «pareizā meitene», bet gan uzskatos pavaļīga jauna sieviete, kas uz ekrāna ar baudu atļaujas ko vairāk par seksu.
Eštona Kačera torss
Otrs uzskates līdzeklis, kura dēļ ASV 70 procentu no filmas apmeklētājiem bija tās pašas daiļā dzimuma pārstāves un ļāva filmiņai ar Holivudas mērogiem sīku - tikai 25 miljoni - budžetu jau pirmajā demonstrēšanas nedēļā atpelnīt iespaidīgos 20,3 miljonus, ir neatvairāmais siržlauzis - narciss Eštons Kačers. Turklāt tieši viņa neuzkrītoši trenētais bodijs filmā tiek atkailināts visbiežāk (kā ne bez ironijas atzīmē amerikāņu kritiķi, izskatās, ka Kačeram visvairāk patīk filmēties trūcīgi ģērbtam). Smieklīgākais, ka Eštons 2005. gadā jau filmējies līdzīgā romkomā A Lot Like Love/Vairāk nekā mīlestība, kurā viņš kā iemīlējies kazlēns skraidīja pakaļ sirdspuķītei, tikai Portmenas vietā toreiz bija aktrise Amanda Pīta.
Tikai sekss
Filmas Nekādu saistību jēgu var formulēt elementāri - jaunu vīrieti un sievieti saista fizioloģiskas dabas noruna - starp mums ir tikai sekss un nekādu emocionālo saišu. Taču, kā jau pēc sviestmaizes likuma filmā pieklājas, ar «tikai seksu» izrādās daudz par maz… Abi varoņi pamazām apjēdz, ka stāties vienas nakts sakaros ir daudz vieglāk un bezatbildīgāk nekā nodibināt emocionālu tuvību. Taču - un te jāpabrīnās par amerikāņu jaunatnes infantilismu - izrādās, ka tieši emocionālā tuvība ir tā, kas piešķir dzīvei ne vien jēgu, bet arī garšu, to knifu, kādēļ vispār ir vērts likties gultā.
Nu, un visbeidzot, lai gan filma ir orientēta jaunatnes auditorijai, to veidojis īstens Holivudas veterāns komēdiju žanrā režisors Aivens Reitmens (1946), kurš ar profesiju un nemanāmiem manipulatīviem trikiem, kā likt skatītājiem visu filmas laiku muļķīgi, mulsi smaidīt, tiek galā kā neviens. Reitmens režisējis tādu Holivudas komēdiju klasiku kā Spoku mednieki (1984), Bērnudārza policists (1990), Deivs (1993) un Juniors (1994), kā arī uzņēmis ne tās smādējamākās romantiskās komēdijas - Sešas dienas, septiņas naktis (1998), Mana bijusī superdraudzene (2006) un Tēvu diena (1997). Aivens (protams, emigrantu ebreju atvase Ivans) ir tētis režisoram, kuru gan jau iemīļojuši gados jauni kinomāni, - Džeisons Reitmens ir džeks, kurš nofilmējis Augstu gaisā/Up In the Air (2009; ar Klūniju) un pilnīgi apburošo Džūno/Juno (2007), kas, citstarp, arī ir par amerikāņu nacionālo kaiti - infantilismu. Tā ka tēvam filmā Nekādu saistību bijis labs konsultants - dēls.