Pasniegtas Francijas kinobalvas "Cēzari"

Izgāzusies arī Francijas pārstāve Kannu konkursā, Arno Deplešēna filma Ziemsvētku stāsts, filmā atzīmēts tikai Žans Pols Rusijons par labāko otrā plāna lomu. Cēzaru žūrija ignorēja arī Katrīnu Denēvu, vispār nominācijām neizvirzot viņas lomu Ziemsvētku stāstā. Aktrise Elsa Zilberšteina saņēma balvu par labāko darbu otrā plāna lomā filmā Es tevi mīlēju tik ilgi (savā ziņā atņemot balvu Kristīnei Skotai Tomasei, kurai bija nominācija par galvenās lomas tēlojumu šai pašā filmā).

Nominantu vidū bija arī Gijoms Depardjē par labāko galveno lomu, tikai atšķirībā no Oskariem un cita nelaiķa — Hīta Ledžera, arī šis pāragri mirušais aktieris, slavenā Žerāra Depardjē dēls, Cēzaru nedabūja. Par gada labāko ārzemju filmu Francijā uzskata izraēliešu animatoru veikumu filmā Valsis ar Baširu. Par gada labāko dokumentālo filmu ar Cēzaru apbalvoja jaunā viļņa klasiķes Aņjēzas Vardas režisētās impresionistiskās dienasgrāmatas — filmu Aņjēzas pludmales.

Pasaules trīs kinoindustrijas lielvalstis beidz dalīt aizgājušās sezonas balvas — britu BAFTA, amerikāņu Oskaru "trīscīņu" nedēļas nogalē noslēdza Francijas Cēzaru nakts — pēc formas grezna, pēc satura radikāla un novatoriska ceremonija, ko vadīja aktrise Šarlote Ginsbūra, jo pilnībā likvidēja jebkurus balvu iepriekšparedzamības sindromus. Visspilgtāk to apliecināja starptautiski visvairāk titulētais franču kinoveikums Lorāna Kantē sociāli angažētā pseidodokumentālā pusaudžu drāma Klase — 2008.gada Kannu triumfatore un Oskaru nominante labākās ārzemju filmas kategorijā, kas tēvzemes "kinoakadēmiķu" skatījumā bija vērta tik vien, lai dabūtu Cēzaru par labāko adaptēto scenāriju. Toties līderos Cēzaru skaita ziņā pārsteidzoši izvirzījās pavisam necila, margināla filma par Francijā sen piemirstu mākslinieci no tā dēvētā dekadentā laikmeta, gleznotāju primitīvisti Serafinu de Senlī, kuras neapskaužamo likteni režisors Martēns Provo veidojis reālistiskas, skopas pasakas stilā (gleznotāju, kura iztiku pelnīja kā apkopēja, tīras sagadīšanās dēļ Francijai atklāja kāds kolekcionārs). Filma Serafina saņēma visvairāk — septiņus Cēzarus, tostarp par labāko filmu, labāko oriģinālscenāriju, labāko sieviešu lomu (Serafinas tēlotāja jaunā aktrise Jolanda Moro). Nomināciju skaita ziņā (11) līderis gan bija arī Latvijā demonstrētais vērienīgais retrokriminālgrāvējs Valsts ienaidnieks Nr.1 jeb Žaka Mesrina leģenda, tomēr pie balvas tika vien trīs – šī apburošā riebekļa tēlotājs Vensāns Kasels un filmas režisors Žans Fransuā Rišē un filmas skaņu režijas veidotāji. Jācer, ka uz mūsu ekrāniem tomēr nonāks arī diloģijas otrā daļa, kas piešķir jēgu visai filmai.

Šodien

Uzmanību!

Seko mums

Ziņas e-pastā

Aktuāli