Radzobes opus Magnum: Silvija Radzobe Uz skatuves un aiz kulisēm

no malas vērojot, ir nepieciešams vienīgās vērtētājas statuss. Tā sacīt galvenās. Tas nenozīmē, ka SR vērtējumi nav interesanti un reizēm kā naglai uz galvas. Bet ne vienmēr. Tāpēc jo svētīgi, ka NN kritikas laukā darījis ļoti labu darbu, atbrīvojis mūs no šī vienīgā viedokļa. NN teiktais (ja autores reizēm morāli kategoriskie spriedumi un indīgais sarkasms pret vairākiem reāliem cilvēkiem no «dzīvē sastaptajiem» vērstos pret viņu pašu, domāju, tā būtu viena puškiniska mazā traģēdija) - ir ļoti precīzs un vietā. Domāju, ja daudzus ir aizskāris NN tonis SR grāmatas sakarā, tad, kā cienījamā profesore recenzējusi S.Geikinas grāmatu par Jaunatnes teātri? Protams, var jau vērtēt izcilas izrādes, bet Jaunatnes teātris ir atšķirīgs gadījums, šajā gadījumā ar izrāžu izvērtējumu būs krietni par maz. Ja Ā.Šapiro ir uzrakstījis savu viedokli, tad, kur ir viedoklis vai viedokļi te uz vietas. Nav nācies izlasīt vēl S.Geikinas grāmatu, bet tāds pirmais mēģinājums ir. Kāpēc tad tāds tukšums apkārt? Pie reizes te nu būtu tā reize arī kultūrpolitikas vērtējumam Latvijā atjaunotās neatkarības laikā. Vai apzināti, vai neapzināti par to ir klusēts. Ar Ā.Šapiro uzaicināšanu uz Spēlmaņu nakti ir krietni vien par maz. Atvainojiet, bet tādu strausu politiku, kāda ir notikusi radošo ļaužu vidū par 90-gadu kultūrpolitiku, var tikai apbrīnot! Nav pat mēģinājuma sākt par to runāt. Turklāt augsto uzstādījumu kontekstā profesionālās teātra mākslas jomā SR ir absolūti pieņemams J.Siliņa kā eksperta viedoklis gadiem ilgi žūrijās un komisijās utt.., jo nekad nav gan dzirdēta SR kaut jel kāda kritiska iebilde par to (vai tāpēc, ka rektors?).