Sarīkojumā atmiņās par Laimu Līvenu dalīsies dzejnieces Lija Brīdaka,
Olga Lisovska, aktrise Baiba Nolendorfa, gleznotāja Silvija Meškone, kā
arī dzejnieces ģimene un draugi.
Dzejnieces Laimas Līvenas šūpulis pirms septiņdesmit gadiem kārts gleznainajā Kurzemes Šveicē, Kandavas pagasta Mežgravās. Jau 1963. gadā pēc pirmajām publikācijām laikrakstā Padomju Jaunatne un dalības Jauno autoru seminārā, Laimu uzrunā dzejniece Mirdza Ķempe un mudina studēt Maskavā, Maksima Gorkija Literatūras institūtā.
No pirmās debijas grāmatas Caur ziemas dienām (1967) līdz pēdējam krājumam Bezlaicīte (2005) Laimas Līvenas dzeja lasītājus uzrunā ar tiešumu un atvērtību, bet vislielāko rezonansi iegūst dzejolis Ezers ("Ezers guļ ielejā, / Kā dieva spļāviens", 1968.15.10.).
Laikrakstā Padomju Jaunatne izraisās plaša lasītāju, literātu un kritiķu polemika par tā laika latviešu dzejas attīstības likumsakarībām, tajā savu viedokli publicē lietuviešu dzejnieks Eduards Mieželaitis, literatūrzinātnieks profesors Kārlis Krauliņš, kritiķis Ilgonis Bērsons, dzejnieki Imants Auziņš un Arvīds Skalbe.
Pašlaik Laimas Līvenas dzeja, kas publicēta septiņos krājumos, visbiežāk mūs uzrunā Imanta Kalniņa dziesmās Apvij rokas, Karsta mana jauna dziesma, Vēlā stundā, kā arī Jāņa Sildega, Pētera Plakida, Jura Karlsona, Lailas Ilzes Purmalietes, Armanda Alkšņa, Gunāra Šimkus un citu komponistu skaņdarbos ar dzejnieces tekstiem.