Tokijā demonstrēti "Rīgas sargi"

Kur ir tā šaurā robežšķirtne starp labu un ne tik labu mākslas darbu - uz vēsturiskiem faktiem uzrakstītu, uzfilmētu fiction uttt... Labs rezultāts ir tad, ja lasot grāmatu vai skatoties filmu sāk zust atšķirība starp realitāti un izdomu - tās it kā saplūst kopā - tu apsmadzeņo visu, ko redzi, lasi un beigās nonāc pie secinājuma - mjā, tā tas tiešām varēja būt! Diemžēl Rīgas Sargi netiek līdz tādam piecu zvaigžņu līmenim, jo skatoties un domājot līdzi tu tūlīt saproti - mmm nē, tas tā nevarēja būt.

Protams, ka papīrs visu pacieš - un filma arī, bet problēma ir kur? Problēma ir tur, ka stāstot pekstiņus par to, ka viena jautra un simpātiska letiņu iemetēju kompānija piedāvā ministru prezidentam Ulmanim savu Rīgas atbrīvošanas plānu un nekādi spečuki tajā karā tak nemaz nav vajadzīgi, jo viss taču ir baigi vienkārši.....jo dzīve taču būtībā ir primitīva un lai uzvarētu ienaidnieku nekāds profesionālisms karavīriem nemaz nebija vajadzīgs - jo var taču tāpat....uz urrā..... ar šo primitīvo domāšanu mēs nonākam līdz tam pašam bēdīgi slavenajam "nasing spešal" un vēl bēdīgi slavenākajai jātnieku gvardei un daudzām citām tamlīdzīgām lietām - respektīvi nonākam līdz nekompetencei, kas mūs visus nežēlīgi vajā un vajās līdz tam brīdim, kamēr nemainīsies mūsu attieksme. Realitāte 1919.gadā bija tālu no tā, kā tas tiek parādīts filmā. Un žēl, ka filmas autori ar tādu primitīvismu baro mūsu skatītājus. Tāpēc es saku, ka filma nav slikta, bet saturiski varēja būt daudz daudz labāka.

Ir uz pasaules Tainiiba un Pashtaisnums. Filmas veidotaaji centaas un vinjiem sanaaca pietiekami iespaidiiga filma. Latvijas veesturei tajaa laikaa ir pietiekami sarezhgjiita un nevajag staastiit, ka katrs pamatskolnieks zin visas taas nianses. Veestiijums bija pietiekami skaidrs lielaas liinijaas - ljaunie grib pievaakt Riigu un Latviju, bet labie un drosmiigie latvieshi par spiiti visam vinju uzveic. A' nianses .... nu, esi lepns un izstaasti visai pasaulei, ka zinu visu tik preciizi. Naakoshreiz uzraksti labaaku scenaariju un uztaisi veel labaaku filmu. No sirds veelu panaakumus! Puikaam vajag kraashnjas filmas ne vien skolas graamatas.

"Rīgas sargi" ir, vecajos terminos runājot, mākslas filmā, tas ir, mākslas darbs, tāpēc prasīt no tās dokumentalitāti - tie ir īstie suņa murgi! Māksla operē ar idejām un sajūtām. Arī vēsturiskā patiesība par to, ka Bermonts tika sakauts, ir ievērota. Lielākais murgs pa īstam ir tas, ka Rīgas sargu mazbērni bez cīņas ir atdevuši pilsētu mūsdienu bermontiešiem. Ja to laiku cīnītāji par Latviju zinātu, kas notiks pēc nepilniem 100 gadiem. Ka viņu upuri ir apsmieti... man žēl šo puišu. Latvija pārvēršas par Krievijas piedēklī, banānu republiku. Pagaidām tikai ekonomiski, bet izskatās, ka pēc nākošās Saeimas vēlēšanām - arī politiski.

Nu jā - savelkot kopā filmas saturu - viena nenoliedzami simpātiska iemetēju kompānija piedāvā toreizējam ministru prezidentam Ulmanim savu Rīgas atbrīvošanas plānu. Nav noliedzams, ka arī mūsdienās vienai lielai daļai pudeles brāļu kompāniju ir līdzīgas grandiozas idejas, tomēr diemžēl jāsaka, ka pa lielākai daļai tam nav nekāda sakara ar realitāti. Jautājums - tad kāpēc tādu primitīvismu filmas autori cenšas iebarot mūsu skatītājiem un it jo īpaši bērniem? Varbūt skatītājs tiek uzskatīts par idiotu, kas neko nesaprot? Diemžēl arī karš arī ir zinātne un lai modernajā karā kaut ko sasniegtu vajadzīgs gan entuziasms, gan pašuzupurēšanās, gan talants, bet karavadoņiem, kas plāno operācijas, visvairāk par visu ir nepieciešamas profesionālas zināšanas - tāpat kā citās dzīves jomās. Pretējā gadījumā jebkuru armiju sagaida vienas vienīgas katastrofas. Un paldies Dievam, ka Rīgas kreisā krasta atbrīvošanu 1919.gada novembrī plānoja profesionāli karavadoņi - spečuki - un tādi Latviešiem toreiz bija, un nevis viena simpātiska čomu - iemetēju kompānija, kā to primitīvi mēģina iegalvot filmas autori.

Tie, kuri uzrakstīja filmas scenāriju ar pašvaku toreizējās vēsturiskās situācijas atspoguļojumu, var protams turpināt pašapmierināti uzskatīt, ka viņi ir radījuši baigo kūkas gabalu un ka visiem viss ir skaidrs. Bet diemžēl tā tas nav un toreizējā situācija nav atspoguļota patiesi un precīzi. Filmas autori ir mēģinājuši radīt iespaidu, ka toreizējā situācija Latviešu pusē bija daudz nožēlojamāka, nekā viņa īstenībā bija. Bet var jau saprast - padomjlaiku mazohistu komplekss atspoguļojas praktiski visās Latviešu filmās - atskaitot varbūt Vella kalpus - bet tā jau komēdija. Ja Rīgas Sargi būtu iecerēta kā komēdija - tad es teiktu - tiešām - viena normāla komēdija! Bet filmas autori pretendē uz objektivitāti un diemžēl ir sagrēkojuši attiecībā uz toreizējās vēsturiskās situācijas objektīvu atspoguļojumu. Protams, bada laikā velns pat mušas ēd un tā kā Latviešu filmu mūsdienās tikpat kā vispār vairs nav, tad jāatzīst, ka uz kopējā nožēlojamā fona šī filma nav arī galīgi slikta, bet - varēja būt daudz labāk.

ir tāda slimība, kad pats izdomā realitāti un pret šīm vīzijām vicina dūrītes - tas nu par antonu precīzi. Rīgas sargu autoriem ne prātā nenāk melot kādam. Visi filmā Rīgas sargi izmantotie fakti ir precīzi, karaspēks ir, Ulmanis arī, bet galveno varoņu radīšana ir autoru ziņā. Antonam neveicas ar kompetenci, t'ā redz ir, anton, kad grib lielu vīru tēlot, nesanāk :)

Un starp citu nevajag teikt, ka Ulmanim toreiz krampis nebija. Un kā vēl bija. Tehniski viņi toreiz pasludināja karu Vācijai. Kurš katrs muļļa to toreizējos apstākļos neizdarītu. Galu galā Latviešiem labvēlīgs iznākums no tā visa jau nebija 100% garantēts. Varēja tikai sakost zobus un cerēt, ka noturēsies.

Par faktiem runājot - filmas autori ir mēģinājuši attēlot Latviešus par galīgajiem idiotiem un mēnessērdzīgajiem - mēģinot iestāstīt kinoskatītāju auditorijai, ka 1919.gada rudenī vēl nebija nekādas Latvijas armijas, nekā nebija - un tikai sastopoties pieciem džekiem tika izglābta Rīga. Pirms tam visi Latvieši, kā to cenšas pasniegt filmas autori, esot skraidījuši kā tādi prusaki apkārt un nevienam nav bijusi nekāda sajēga, ko darīt. Un nabaga Ulmanis viens pats žēli klimst apkārt pa Vecrīgu un jautā pēc padoma katram pretimnācējam....... Nu nožēlojami suņa murgi.... Patiesībā Latvijas pagaidu valdībai tobrīd aiz muguras jau bija kaujas Kurzemē pret komunistiem, kopīgi ar vāciešiem paveiktā Rīgas atbrīvošana 1919.gada Maijā, kad J. Baloža brigādē vien bija jau 1800 karavīru - neskaitot pusregulāro - milicijas tipa Ziemeļlatvijas armiju Vidzemē. No 1919.jūlija - tas ir veselus 3 mēnešus pirms filmā atspoguļotajiem centrālajiem notikumiem, tika sākta veidot regulārā Latvijas Armija - ar visiem štābiem un dienestiem, izlūkdienestu ieskaitot. Latviešiem bija vairāki I Pasaules karā pieredzējuši virsnieki, no kuriem daļa bija beiguši vēl cariskās Krievijas ģenerālštāba akadēmiju un spēja labi plānot militārās operācijas. Bija ievērojams skaits I Pasaules karā pieredzi guvušu karavīru - kuru organizēšana un mobilizācija gan paņēma zināmu laiku. Taču nebija tā, kā to mēģina samelot filmas autori - ka uz bermontiādes sākumu Latvijai vispār nav bijis nekā, ne armijas, ne zināšanu, kā jākaro.... nu murgi pilnīgie. Bermonta uzbrukumam sākoties frontē bija jau 11300 Latviešu karavīru, sekojošā mobilizācija Oktobrī deva vēl papildus 8000 karavīrus, bet Bermontiādes beigās Latvijas armijā bija jau ap 50 000 karavīru. Pats Bermonts apgalvoja, ka viņam ir 45 000 kaujasspējīgu karavīru, kaut gan patiesībā tas skaits esot bijis tuvāk 15000 - pēc Latviešu militārā izlūkdienesta datiem. Vienīgi nobruņoti bermontiši bija labāk - tas arī izskaidro viņu sekmes ofensīvas sākumā. Beigās jau viņi bēga visu pametot. Tā kā nevajag pūst miglu kinošņiki.....pamatskolā Latvijas vēsturi vajadzēja rūpīgāk mācīties.

Pirms ielienu caurumā, gribētu izdvest vēl vienu pretīgā mošķa komentu. Filma būtu izdevusies, ja režisors neturpinātu latvju kino pēdējā laika vēlmi dzīvoties provinciālajā simbolisma virzienā. Jākoncentrējas uz labu scenāriju un dzīviem galvenajiem varoņiem, kuriem ir līdzpārdzīvojamas attiecības! Filma tiešām nav sliktākais, kas latvju kino noticis. Bet - varēja būt labāk!!!

par faktiem. Man viens jaunietis pašpārliecināti skandēja, ka Ulmanis nēcis pie varas tikai 1933. Pareizi - tikai filmā rādītajā laikā Ulmanis patiešām BIJA ministru prezidents...

Rīgas sargi ir lieliska filma - profesionāla, moderna un ar perfektu stilu. Jutu līdzi visām skaudīgajām dvēselēm, kas sajūk prātā, ja pašiem jāskatās savām acīm un jāuzticas savai izpratnei. Ne acu, ne izpratnes nav, bet provinces smirdoņa tpistu vadībā pārvērtusi šo idiotisko komentu autorus par pretīgiem mošķiem, kas dzīvo klozetēs un atdarina šefu cinisko smirdēšanu un vemstīšanos par katru izpausmi, kas nav atributēta tpistu pāķu kantoros. Lieniet jūs visi še sapulcējušies dziļāk savos caurumos un dzīvojieties tur :))

un tieši kādus faktus Rīgas sargu autori sajaukuši? Jums kā izskatās skaudība sajaukusi rītu un vakaru :)))

piedodiet Japāņu ovācijas izpelnījās tas, ka filma tika demonstrēta paātrināti. xxx Šitas labs!

žetons