Asprātīgāko rekomendāciju, kā saintriģēt jaunos skatītājus doties uz dāņu režisores (tiesa, viņa jau pasen mīt arī Londonā) Lones Šērfigas tā saukto romantisko plus gudro melodrāmu, kas uzņemta pēc romāna One Day - Deivida Nikolsa bestsellera tīneidžeriem un jūtelīgiem trīsdesmitgadniekiem -, sacerēja viens mans labs draugs.
Lūk: «Jauka, bet par sevi galīgi nepārliecināta briļļaina Edinburgas studente (Hetaveja) 1988. gada 15. jūlijā izlaiduma ballītē iepazīstas ar savu koledžas kursabiedru - tikpat jauku, bet aplam riebīga rakstura bagātnieku dēliņu (Stērdžess). Izballējušies, krietni sadzērušies, uz paģirām viņi pamostas vienā gultā, bet nekas «tāds» nav noticis, tomēr nez kādu nenosakāmu iegribu dēļ viņi nolemj turpmāk ik gadu 15. jūliju pavadīt kopā. Pēc gada 15. jūlijā viņa brauc uz Londonu sacerēt romānu, viņš - uz ārzemēm darīt… neko (jo ir taču pārticis). Vēl pēc gada viņš joprojām Parīzē nedara neko ar plikām francūzietēm, viņa strādā Londonā meksikāņu ieskrietuvē un iznēsā burrito. Paiet gads, viņš britu Channel 4 vada absolūti nebaudāmu TV šovu un ir, kā saka, populārs tīņu auditorijā, viņa no sievišķās vientulības izmisuma dodas uz tikšanos ar sev līdzīgu lūzeri, kurš cenšas būt stāvkomēdiju aktieris. Deviņdesmitajos viņam no šķietamās glamūrās dzīves galīgi aizbrauc širmis - sākas alkohola, kokaīna, seksa ikdienas orģijas. Viņa joprojām netic pati sev un klusībā raksta nevienam nevajadzīgus dzejoļus kladītē un TV skatās Keslovska filmas (tātad intelektuāle). Lai arī abi ir simpātiski cilvēciņi, viņš kļūst aizvien riebīgāks, viņa - aizvien jaukāka. Taču kam jānotiek - tas notiksies, kā dziesmā dzied. Sirdij nepavēlēsi!»
Tas, kas Lonei Šērfigai pirms dažiem gadiem izdevās ar pirmo filmu - burvīgo melokomēdiju Izglītība/An Education (Oskara nominācija labākajai filmai un Kerijai Maliganai kā labākajai aktrisei), otrajā reizē vairs nenostrādā tikpat efektīgi - jo zudis pirmreizējā pārsteiguma un svaiguma efekts. Pat Lones Šērfigas iepriekšējo darbu neredzējušajiem uzmāksies déjà vu efekts. Kritiķi indīgi secina - atkārtojoties Lone Šērfiga nav Vudijs Allens, un rakstnieks Deivids Nikolss nav Niks Hornbijs (stāsta Izglītība autors, ievērojams britu literāts).
Protams, arī šajā filmā ir burvīgi vērojumi, frāzes un epizodes, kas emocionāli uzrunā «pa tiešo», augstākās uzslavas pelna arī abi galveno lomu tēlotāji, kuru mikrodramaturģiju un sīkās skatienu, jūtu nianses var pamācīties katrs tēlot vēlmes students (jums būs atpazīstams - tas ir JRT aktieru stils). Vēl man apburoša šķita Romola Garai meitenes - aitas bez humora izjūtas - lomā, kas galu galā galveno varoni smalki aptin ap pirkstu.
Taču, kad tonna cukura saplūst ar asaru baseinu, notiek katastrofa. Filmas traģiskā fināla vietā gribas nevis raudāt, bet žāvāties. To, kas īsti notiek starp abiem nerealizētajiem mūslaiku Romeo un Džuljetu, es taču nedrīkstu teikt. No ievērības cienīgām frāzēm iesaku divas, ko vērts ne tikai atcerēties, bet arī lietot. Pirmā: «Es neesmu vientuļa/-š, es vienkārši esmu viena/-s.» Un otrā: «Es tevi joprojām ļoti mīlu, bet tu man vairs nepatīc, tik vienkārši tas ir.»
Kam domāta? Nepieredzējušiem romantiķiem, kas vēl tic jūtu nemirstībai. Cilvēkiem, kas kolekcionē laikmeta liecības un zīmes.
Viena diena (One Day)
ASV. 2011.
Režisore Lone Šērfiga
Lomās Džims Stērdžess, Anna Hetaveja, Patrīcija Klārksone, Romola
Garai