Pandēmijas gadā tieši arhitektūras un dizaina risinājumi varētu būt tie, kas palīdzētu izdzīvot jaunajos apstākļos. Taču izrādās, ka arhitektūras un dizaina nozare darbojas ar lielu inerci un tā, it kā pasaulē nekas būtisks nebūtu mainījies. Piemēram, dažādu jomu apkalpojošo personālu norobežojošās sienas, distances ievērošanas norādījumi ir nevis Latvijas labāko arhitektu un dizaineru radīti, bet gan uzņēmēju un institūciju DIY (do it yourself – dari pats) risinājumi. Pārprofilēšanās krāsainu sejas masku šūšanā nav novatorisks dizaina nozares piedāvājums pandēmijas situācijā.
Ja profesionāļi negrib vai nespēj reaģēt ātri, sociāli atbildīgi un ar pašiniciatīvu ārkārtas situācijās, nevajadzētu gausties, ka šīs nozares sabiedrībā zaudē respektu un nozīmīgumu, ka arī ikdienas situācijās aktuālie jautājumi tiek risināti bez profesionālu arhitektu un dizaineru iesaistes un padoma. Tā nav īpaši unikāla situācija Latvijā un tikai pandēmijas apstākļiem raksturīga. Arī bēgļu krīzes laikā arhitekti Eiropā nesteidzās ar piedāvājumiem situācijas risināšanai un atrunājās, ka gaida apmaksātus valsts vai nevalstisko organizāciju pasūtījumus.
Ja mūsdienu dizains un arhitektūra nespēj atbildēt uz šodienas aktuālajiem jautājumiem, nekas cits neatliek kā skatīties pagātnē. Tad nu 2020. gada nozīmīgākie notikumi ir vairākas jubilejas, kuras būtu pelnījušas vēl lielāku uzmanību un rūpīgāku pētniecību. Jūlijā Latvijas Arhitektūras muzejā bija skatāma arhitektam, publicistam un arhitektūras vēsturniekam Andrejam Holcmanim veltīta izstāde Arhitektam Andrejam Holcmanim – 100. Holcmanis joprojām ir plašākā sabiedrībā nenovērtēta personība. Viņa paveiktā popularizācija un analīze ir nākamo gadu uzdevums. Šogad tika atzīmēta arhitekta Eižena Laubes 140 gadu jubileja. Viņš ir viens no pazīstamākajiem un visvairāk respektētajiem latviešu izcelsmes arhitektiem, kuram šķietami slavināšanas netrūkst.
Dizainā 2020. gads iezīmējās ar divām vērienīgām retrospektīvām izstādēm, kuras ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iniciatīva. LNMM galvenajā ēkā bija skatāma ekspozīcija Rihards Zariņš (1869– 1939). Ko Latvijas meži šalc. Riharda Zariņa daudzpusīgā darbība – arī dizainā – izstādē ar tās dizaina palīdzību tika atainota kā vienots veselums. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā rudenī tika atklāta ekspozīcija Madernieka stils, kas veltīta Jūlija Madernieka (1870–1955) darbībai. Izstādē Madernieka aizraušanās ar ornamentiem izkāpināta visu izstāžu telpu pārņemošā stihijā. Madernieks un Zariņš bija laikabiedri, kuri dzimuši ar viena gada starpību, bet savos uzskatos par ornamentu, laikmetīgo un latvisko – pretpoli. Taču abi, izmantojot atšķirīgus līdzekļus, vēlējās sasniegt vienu mērķi – radīt sava laika latvisko dizainu. Izstādēs Zariņa un Madernieka paveiktajam līdzvērtīgs ir to iekārtojuma un grafiskais dizains. Tā autori abās izstādēs ir Dace Džeriņa un Mārtiņš Ratniks.