Atklās karikatūru izstādi “Politiskā vēršu cīņa Latvijā”

Saeimas vēlēšanām. Par politiku diskutēja visur, arī mākslinieka Romana Sutas mātei piederošajā kafejnīcā “Sukubs”. Šeit radās ideja izveidot satīrisku mākslas žurnālu “Ho-Ho”, kurā partiju politisko cīņu un sabiedriskās dzīves aktualitāšu atspoguļošanā iesaistījās daudzi “Sukuba” pastāvīgie apmeklētāji – gan žurnālisti un rakstnieki, gan mākslinieki. Žurnāla izdevēji bija Augusts Ozoliņš un Austra Ozoliņa-Krauze. Tā veidošanā līdzdarbojās literāti Valdis Grēviņš (Dr.Orientācijs), Jānis Sudrabkalns (Oliveretto), Mārtiņš Gailis (Ludvigs Šanteklērs), Kārlis Krūza, Jānis Jaunsudrabiņš un arī Rainis. Izdevumā savas karikatūras regulāri publicēja tā dažādu laiku mākslinieciskie redaktori Uga Skulme, Ludolfs Liberts un Sigismunds Vidbergs, gleznotāji Aleksandra Beļcova un Romans Suta, reizēm ar žurnālu sadarbojās arī pārējie Rīgas grupas biedri un citi autori.Žurnāla “Ho-Ho” lapaspusēs tika publicētas mākslinieciski augstvērtīgas karikatūras par dažādām telegrāfa aģentūras un avīžu ziņām, zīmēti politiķu un citu sabiedrībā pazīstamu personu sarži un dažādi vēlētāju tipi, kā arī ilustrētas pašu žurnāla līdzstrādnieku radītās humoristiskās ziņas.20. gados Latvijā karikatūras žanrs strauji uzplauka, darbojās vairāki satīriskie izdevumi, tomēr mākslas vēsturē nozīmīgāko lomu no tiem ieņēma “Ho-Ho” (1922–1924) un atjaunotie “Svari” (1920–1932), katram ap sevi pulcējot pretēju uzskatu pārstāvjus – “Svaros” publicējās Jānis Roberts Tillbergs, Rihards Zariņš un citi reālistiskas ievirzes mākslinieki, savukārt “Ho-Ho” autoru loku galvenokārt veidoja jaunie modernisti.Aleksandra Beļcova, Romans Suta, Sigismunds Vidbergs un viņu loka mākslinieki publicēja savas karikatūras gan Dr.Orientācija rediģētajā “Kultūras Balss. Satīriskajā kalendārā” (1921–1932), kura 1921. gada izdevumā bija iekļautas arī Jēkaba Kazaka karikatūras, gan “Ho-Ho” tradīcijās ieturētajā žurnālā “Hallo” (1927–1928), kas savu darbību mākslinieka Jāņa Plases redakcijā uzsāka gadu pirms 3. Saeimas vēlēšanām, bet tās nesagaidīja, gan avīzē “Sociāldemokrāts” un citos izdevumos.Kā uzskata B.Vanaga, daudzi no 20. gadu satīrisko izdevumu lappusēs skatītajiem jautājumiem nav zaudējuši aktualitāti arī šodien – laikā, kad Latvijas sabiedrība gatavojas 10. Saeimas vēlēšanām 2010. gada 2. oktobrī. Gan mūsdienās, gan tolaik aktuāli bija priekšvēlēšanu aģitācijas un deputātu kandidātu izvērtēšanas, budžeta sastādīšana, vēlēšanām sekojošās politiskās izgāšanās un koalīcijas veidošanas jautājumi, ko savās karikatūrās un šaržos izsmej 20. gadsimta 20. gadu mākslinieki.Izstādē “Politiskā vēršu cīņa Latvijā” eksponētas modernisma ievirzes autoru zīmētās karikatūras no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma un privātām kolekcijām.B.Vanaga norādīja, ka Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja apmeklētāji varēs ne tikai iepazīties ar izstādi, bet arī apskatīt pastāvīgo ekspozīciju, apmeklēt īpašas radošās darbnīcas un piedalīties citos tematiskos pasākumos.