Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars atzīst, ka iepriekšējā gadā viņu organizētais pasākums ir piedzīvojis septiņu gadu krīzi, kuru daļēji izraisījuši ārējie impulsi, un tos savukārt daļēji ir izraisījis pats festivāls. Pa šiem gadiem ir ļoti mainījusies Vidzemes reģiona kultūrvide, kura ir kļuvusi bagātāka un kvalitatīvāka, līdz ar to ir jāmeklē iespēja izcelties uz šī spilgtā un krāšņā fona un jāprecizē festivāla fokuss. Tas ir paplašinājies ģeogrāfiski, taču kļuvis koncentrētāks laika un ideju ziņā. Jaunais, eksperimentālais, strīdīgais – Juris Žagars definē virzienu: "Cēsu Mākslas festivālā vienmēr ir bijuši tādi projekti, kuri izsaukuši intrigu, uzbudinājuši kultūrvidi, radījuši diskusijas un spilgti palikuši atmiņā." Arvien vairāk atsevišķu Cēsu Mākslas festivāla sadaļu veidošana tiks uzticēta profesionāliem mākslas pasākumu rīkotājiem no malas, piemēram, šī gada teātra izrāžu izlasi ir veidojusi pazīstamā teātra kritiķe Silvija Radzobe.
"Man šķiet, šī festivāla galvenais sasniegums ir tas, ka mēs esam padarījuši profesionālo mākslu daudz pieejamāku, nekā tā ir bijusi iepriekš, – ne tikai epizodiski, bet konstanti," rezumē direktors. Viņš vērš uzmanību, ka ik sestdienu un svētdienu Cēsīs var trāpīt uz kādu augstvērtīgu profesionālās mākslas notikumu. Šogad informācija par tiem tiks apvienota interneta vietnē Cesuvasara.lv. Jūnija sākumā Vidzemes koncertzālē risinājās 12. Kremerata Baltica festivāls. 11. jūlijā Cēsu pils parka estrādē notiks Imantdienas. No 14. līdz 16. augustam ir ieplānots pirmais Rokfilmu festivāls Baltijas valstīs. Vienības laukumā uz lielā ekrāna tiks izrādīta amerikāņu režisora Mārtina Skorsēzes dokumentālā filma Shine a Light (2008) par leģendāro britu rokgrupu The Rolling Stones. "Ar kārtīgām tumbām!" piebilst Juris Žagars. No 21. līdz 23. augustam Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvās savu pirmo vasaras festivālu LNSO vasarnīca.
Jaunu telpu atkarošana
"Mākslai vajag telpu: ja ir telpa, ir arī skatītājs," uzskata Juris Žagars. Cēsu Mākslas festivāla vajadzībām rīkotāji ir gājuši iekšā netipiskās vietās un pielāgojuši tās mākslas vajadzībām – to vidū kā ļoti veiksmīgu piemēru Juris Žagars min Cēsu Alus brūzi, kuru tā īpašnieks Gundars Skudriņš patlaban pārveido par mākslas un zinātnes centru. Festivāla direktors domā, ka šādu satikšanās vietu radīšana līdzīgi domājošiem un jūtošiem cilvēkiem varētu veicināt jaunu radošu ideju dzimšanu nākotnē un vēl vairāk mainīt Cēsis. "Man ļoti patīk, ka visi cepas pēc Alus brūža izstādēm. Vieni nāk ārā un saka: "Kā var kaut ko tādu izlikt? Kas par to maksā naudu?" Citi atkal kliedz pretim: "Tas ir ģeniāli! Tā ir ikona!"" Pagājušajā gadā Alus brūzī bija skatāma pazīstamā lietuviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieka Jona Meka dzīvei un daiļradei veltītā ekspozīcija, šogad – kuratores Ingas Šteimanes veidotā Baltijas un Ziemeļeiropas laikmetīgās mākslas izstāde Tālas noskaņas zilā vakarā.
"«Es sajūsmā berzēju rokas par gaidāmo solodziesmu vakaru Rainis un Aspazija puķu tirgū," atzīst Cēsu Mākslas festivāladirektors. Šajā koncertuzvedumā piedalīsies Inga Šļubovska, Ieva Parša, Mihails Čuļpajevs, Rihards Millers, Krišjānis Norvelis un Ērika Apeine. To veido režisore Indra Roga sadarbībā ar mākslinieci Annu Heinrihsoni. "Iztīrīsim Vecā tirgus paviljonu un saaicināsim cilvēkus," piebilst Juris Žagars, kura organizētais pasākums ir atkarojis vēl vienu neparastu vietu mākslas aktivitātēm. Viņš vēlreiz uzsver, ka šo vietu apgūšana ir ļāvusi iegūt skatītāju, kurš pēc tam patērē arī citus kultūras produktus. "Šis fakts kā magnēts sāka pievilkt jaunus projektus," cēloņsakarību ķēdi atšķetina Juris Žagars. Savukārt nākotnē, ja izdosies piesaistīt Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu Degradēto vides teritoriju revitalizācijai, bijušās rūpnīcas teritorijā Cēsu centrā tiks izveidota vasaras laikmetīgās mākslas izstāžu halle.
Skatītāju skaitīšana
Vēl piesātinātāku šī reģiona kultūrvidi ir padarījusi Vidzemes koncertzāles Cēsis atklāšana pagājušā gada maija beigās. Tik tikko ir apkopoti dati par skatītāju skaitu. Juris Žagars atklāj, ka akadēmiskās mūzikas koncertu apmeklētība pirmajā ēkas ekspluatācijas gadā ir svārstījusies no 70 līdz 80 procentiem. Populārās kultūras pasākumu apmeklētība – no 90 līdz 100 procentiem. Savukārt izrādēs zāle ir pārpildīta. "Otrais gads būs īstais indikators," uzsver cēsnieks, taču patlaban neesot jūtams atsalums no publikas puses. Turklāt iepriekš izteiktās bažas, ka Vidzemes koncertzāles darbība varētu atņemt skatītājus citām šī reģiona kultūras iestādēm, nav apstiprinājušās. Sarunā ar Valmieras Drāmas teātra direktori Evitu Sniedzi Juris Žagars ir noskaidrojis, ka 2014./2015. gada skaitļi esot labāki par iepriekšējās sezonas datiem. "Cilvēks ir gatavs patērēt daudz kultūras," secina Cēsu festivāla direktors, jo skatītāji gan Cēsīs, gan Valmierā lielākoties ir vieni un tie paši.
Pagājušajā gadā Cēsu Mākslas festivālu ir apmeklējuši 20 000 cilvēku, no kuriem liela daļa ir bijuši rīdzinieki. "Daba, vīns un māksla pareizās proporcijās," vilinājuma trīsvienību nosauc Juris Žagars un zina stāstīt, ka ik gadu viņu organizētā pasākuma apmeklētāju skaits palielinās aptuveni par diviem tūkstošiem. Gala skaitlis ir ļoti atkarīgs no lielā brīvdabas pasākuma datiem. Šogad tas būs skaņas un gaismas notikums Mālera Trešā, kas 17. jūlijā notiks Cēsu pils parkā. "Tas ir milzīgs izaicinājums – mēs sakožam zobus, aiztaisām acis un lecam! Tīrs, klasisks, akadēmisks gabals," par ievērojamā austriešu komponista Gustava Mālera skaņdarbu saka Cēsu Mākslas festivāla direktors, kuram tā ir viena no iecienītākajām kompozīcijām. "Monumentāla, varena un ģeniāla," viņš raksturo. Šo Dāvja Sīmaņa režisēto koncertu tiešraidē būs iespējams vērot interneta vietnē straume.lmt.lv.