Stērlinga balva arhitektūrā ir viena no britu kultūras nozares atzinību svētās trīsvienības – līdz ar Bukera prēmiju literatūrā un Tērnera balvu vizuālajā mākslā. Arhitekta Džeimsa Stērlinga vārdā nosaukto balvu pasniedz Britu karaliskais arhitektu institūts. Nacionāla mēroga atzinības arhitektūras nozarē bijušas arī senāk, bet balva šādā formātā un ar šādu nosaukumu tiek pasniegta kopš 1996. gada. Balvu var saņemt ēka, kuras arhitekts ir Britu karaliskā arhitektu institūta biedrs.
Sākumā uz atzinību varēja pretendēt jebkura britu arhitekta celta ēka, ja arī tā atradās ārpus Lielbritānijas. Piemēram, 2007. gadā Stērlinga balvu ieguva Deivida Čiperfīlda projektētais Modernās literatūras muzejs Marbahā Vācijā. Deivids Čiperfīlds ir britu arhitekts, kurš ilgu laiku nozīmīgus pasūtījumus saņēma citur Eiropā, bet dzimtenē pie tiem netika. Kopš 2015. gada uz balvu pretendējošajam projektam jābūt realizētam Britu salās. Organizatori bieži Stērlinga balvas ieguvēju sauc par Lielbritānijas labāko ēku. Reiz godu un slavu papildināja arī 20 000 mārciņu naudas balva, taču pēdējos gados organizatori no naudas prēmijas ir atteikušies.
Sabiedriska iniciatīva
Pagājušajā gadā par Lielbritānijas labāko ēku tika atzīts Heistingsas mols Austrumsaseksā. Tā ir būve ar ilgu vēsturi – šajā Heistingsas piekrastes vietā molu kā atpūtas un izklaides vietu uzbūvēja 1872. gadā, un tā bija ievērojama Viktorijas vēlā perioda koka būve. Heistingsas mols kā atpūtas vieta īpaši populārs bija XX gadsimta 30. gados, un vēlāk 60. gados to izmantoja kā dažādu mūzikas pasākumu norises vietu. Taču 90. gados molu izpostīja vētra. Tas drošības apsvērumu dēļ tika slēgts, bet beigu punktu Viktorijas laika būvei pielika iznīcinošs ugunsgrēks 2010. gadā. Mola paliekas pirka un pārdeva privātie attīstītāji, līdz rūpes par jauna mola izbūvi uzņēmās nevalstiska bezpeļņas organizācija. Līdzekļu vākšanā jaunam molam iesaistījās arī vietējie iedzīvotāji. Tika organizēts konkurss par jauna mola izbūves projektu, kurā uzvarēja britu arhitektu birojs dRMM. Heistingsas mola izbūve kļuva par vietējās pilsētas sabiedrības kopējo rūpi un panākumu. Kad jaunais Heistingsas mols pērn saņēma Stērlinga balvu, tās žūrijas pārstāvji teica, ka šādai jābūt mūsdienu arhitektūrai – tās finansēšanā, radīšanā un izmantošanā aktīvi iesaistās vietējie iedzīvotāji. Tā ir arhitektūra visiem un ikvienam.
Kāpēc būtu jāpiemin pagājušā gada balvas ieguvējs? Tāpēc, ka šī gada uzvarētājs bieži tiek salīdzināts un pretstatīts vietējai pilsētas kopienai nozīmīgajam molam, kas tapa, apvienojot visus spēkus un iesaistoties sabiedrībai, – lai arī, par spīti prestižajai balvai un daudzajiem slavinājumiem, Heistingsas molu vajā neveiksmes. Bezpeļņas organizācija, kas bija uzņēmusies rūpes par tā izbūvi un uzturēšanu, bankrotēja. Tagad Heistingsas mols ir pārdots privātam uzņēmējam šeiham bidam Gulzaram, kuram pieder arī Īstbornas mols turpat Heistingsā.
Brexit neko nepadarīs
Lai arī balvu var saņemt tikai britu arhitekti, tās slava pārsniedz Lielbritānijas robežas. Nominantu sarakstam un Stērlinga balvas ieguvēja vārdam seko arhitektūras interesenti arī ārzemēs. Atzinības pasniedzēji to izmanto, lai paustu kādu vēstījumu un pārliecību ne tikai britu sabiedrībai un profesionāļiem, bet arī pārējai pasaulei.
Šī gada izvēle pasniegt Stērlinga balvu arhitekta Normena Fostera biroja projektētajai amerikāņu tehnoloģiju, datu apstrādes un mediju korporācijas Bloomberg Eiropas biroja ēkai Londonā ir vieglāk saprotama, skatot balvas starptautisko nozīmību un rezonansi. Britu karaliskā arhitektu institūta prezidents Bens Dārbišīrs uzsver, ka Bloomberg biroja ēka apliecina britu arhitektūras pārliecinošo kvalitāti un spilgti parāda, kāpēc Lielbritānija tiek uzskatīta par modernās arhitektūras centru. Balvu ieguvusī ēka šo statusu vēlreiz apstiprina, pat par spīti Lielbritānijas izstāšanās procesam no Eiropas Savienības.
Londonas mērs Sadiks Kāns izmanto vēl skaļākus vārdus: "Globālas mediju kompānijas liela biroja atvēršana Londonā ir uzticības balsojums pilsētai." Savukārt kompānijas vadītājs un bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs norāda: ja būtu zinājis par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, viņš būtu rūpīgāk pārdomājis, vai jauno Bloomberg impērijas Eiropas biroju atvērt tieši Londonā.
Lai nu ko tagad domātu Maikls Blumbergs, britu arhitektu profesionālā organizācija un Londonas mērs korporācijas biroja ēku pilsētas centrā izmanto kā reklāmas līdzekli britu arhitektūras kvalitātes slavināšanai un pamudinājumu citām globālām korporācijām rīkoties līdzīgi. Nu jau gandrīz neapšaubāmi ir skaidrs, ka Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības būtiski ietekmēs ne tikai britu arhitektu profesionālo darbību, bet visu valsts ekonomiku. Britu nozīmīgākās arhitektūras balvas piešķiršana globālas kompānijas biroja ēkai ir centieni situāciju kaut mazliet glābt. Protams, Stērlinga balvas žūrija izmantoja arī citus argumentus, kāpēc Bloomberg biroja komplekss ir šī gada labākā Lielbritānijas ēka: tā ne tikai uzstādījusi jaunu latiņu, bet arī nojaukusi jebkura augstuma griestus mūsdienu biroju ēku arhitektūras kvalitātei.
Devīgums pret pilsētu
Bloomberg biroja komplekss sastāv no divām desmit stāvu ēkām, kuras savieno tilts. Tās aizņem gandrīz kvartālu dārgās Londonas Sitijas zemes. Ēku fasādi klāj Jorkšīras smilšakmens plātnes un bronzas logu aizvērtņi, kuru delikātais patinējums ir roku darbs. Te pirms tam atradās XX gadsimta 50. gados celts debesskrāpis, kas bija augstāks par tagadējo Bloomberg biroja kompleksu. Tas pats Normena Fostera birojs šajā gruntsgabalā citam pasūtītājam bija uzzīmējis tumšiem stikliem klātu 20 stāvu augstceltni, kas netika uzcelta. Bloomberg negribēja stikla debesskrāpi. Kompānija, Maikla Blumberga vārdiem runājot, vēlējās būt labs ciemiņš Londonā un ar pietāti iekļauties pilsētas vēsturiskajā apbūvē. Tas nekas, ka pilsētas plānošanas institūcijas bija izdevušas atļauju augstākai ēkai, – Bloomberg to neizmantoja.
Amerikāņu uzņēmums neizmantoja arī maksimālo pieļaujamo apbūves blīvumu kvartālā. Starp biroja kompleksa ēkām ir atstāta vieta publiskajai telpai – ar strūklakām iezīmēta te kādreiz tecējušas upes gultne un ar arkādi ir atjaunots cauri kvartālam reiz gājušais romiešu ceļš, kas tika saukts par Votlingstrītu. Salīdzinājumam – Rīgā lielveikalā Galerija Centrs tika aizbūvēta Rīdzenes iela, arī jaunā Rīgas rātsnama aizmugures pasāžā publikai tikai daļēji atvērta kādreizējā Vecrīgas ieliņa.
Bloomberg biroja kompleksa zemes gabalā jau XX gadsimta 50. gados tika atklātas romiešu tempļa paliekas. Toreiz tās tika pārvietotas, lai uzceltu jauno ēku. Tagad biroja kompleksa ietvarā ir izveidots romiešu templim veltīts muzejs, senās ēkas paliekas atgriezušās sākotnējā vietā. Biroja ēku pirmajā stāvā atrodas veikali un restorāni. Te izvietota arī jauna noeja uz metro.
Maksimālā pieļaujamā apbūves blīvuma un ēkas augstuma augšējās atzīmes neizmantošana, privāta īpašuma atvēršana publiskai lietošanai ir tā brīvā telpa pilsētā, par kuru šogad Venēcijas arhitektūras biennālē centās runāt biennāles kuratores īru arhitektes Ivonna Farela un Šellija Maknamara un kuru kā Bloomberg biroja kompleksa arhitektūras vērtību izcēla Stērlinga balvas žūrijas vadītājs arhitekts Deivids Adžaje.
Jāpiebilst, ka šādā devīgumā pret pilsētu un tās iedzīvotājiem Bloomberg biroja komplekss nav pionieris. Piemēram, līdzīgi rīkojies uzņēmums Siemens, ceļot savu biroja ēku Minhenē pēc dāņu arhitektu biroja Henning Larsen projekta. Pilsētas kvartāls Bavārijā, ko aizņem uzņēmuma birojs, ir nevis noslēgts no pilsētas – tas liktu iedzīvotājiem iet tam apkārt –, bet gan atvērts pilsētai, cilvēkiem ļauts to šķērsot, šeit izvietotas publikai pieejamas telpas pat namu augšējos stāvos, ielas līmenī atvērtas kafejnīcas, veikali un mākslas galerijas.