Dažas pārdomas par veselības aizsardzību partijas VL Programmas sakarā

dārgo zāļu lobēšana notiek lielos apmēros,to redzu ģimenes dakteru darbā,aģenti redzami tik bieži ka bail,dabojās nekaunīgi,raksta zāles kuras pat nedrīkst lietot.prsi citas,neraksta un viss

Bet par to stacionēšanu- man vienmēr ir sajūsminājuši ķīnieši ar iespēju tā vienkārši iet uz parku un pavingrot instruktora vadībā. Savukārt par kasieri neviens no pasaules apceļotājiem nav stāstījis....Cita lieta ir jau slimie-viņi tik vienkārši nevar ņemt un uz savu galvu darīt to, kas iepaticies, tāpēc nereti iestrēgst mājās, vai pat sēž uz dīvāna un rij un dzer, jo ko tad viņš tāds slims var iesākt? Un pēc tam valstij ir jāķēpājas ar sekām....

Jā, starp citu, kāds ir papētījis, kāpēc vēl pirms visām krīzēm tā neatliekamā palīdzība pie mums ir bijusi tik populāra. Es, piemēram, reiz gulēju vienā palātā ar feldšerīti, kas stāstīja, kā viņi Imantā lasa bomžus, kas ir pārdzērušies tik tāl, ka nokrituši turpat pie kādas miskastes, un tad ved uz Gaiļezeru. Protams, ka tā būtu naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā, bet vai Iekšlietu un Labklājības resoriem arī nevajadzētu iesaistīties? Un, piemēram, tie miljoni, ko tērē iesnu ārstēšanai stacionārā- toreiz, kad šis fakts izskanēja, neviens neko tā arī neatbildēja, lai gan, protams, runa nav tikai par iesnām, jo stacionē apmēram pusi neatliekamās palīdzības klientu, lai kā ārsti plātītos ar savu milzīgo kvalifikāciju. Protams, slimnieki mēdz būt dažādi un, ja pacients bļauj, tad viņu droši vien ved uz stacionāru, kur izmeklēšanu nereti būs iespējama pēc n-tajām dienām, jo ir kvotas un rindas. Tad nu slimnieks guļ bez kādas vajadzības, kas ir muļķīgi, jo izmeklēt viņu tik un tā vajadzētu, toties tikmēr rūk ambulatoro slimnieku iespējas tikt pie izmeklējumiem kaut cik saprātīgā laikā un līdz ar to iespējams izvairīties no stacionēšanas neatliekamā kārtā....

Nu pirmkārt saglabāt neatliekamo palīdzību, ja plānveida palīdzības nav, vienalga neizdosies, jo, lai ko ierēdņi stāstītu par visu vareno un zinošo ģimenes ārstu, kas spēj kalnus gāzt, patiesībā recidīvi ir ļoti lielas slimību daļas ikdiena un, ja pie speciālista var tikt pēc mēnešu ilgas gaidīšanas, tad ļoti iespējams, ka tāds slimnieks nonāks slimnīcā ar ātrajiem. Vēl trakāk ir ar tiem, ko nekādi citādi, kā ķirurģiski ārstēt nav iespējams: daļa, protams, nomirs, taču ne visi, un tie pārējie kļūs arvien slimāki, ik pa brīdim izmantos to pašu neatliekamo palīdzību....

Ja vajag naudu- tā ir. Gandrīz katrā avīzē raksta, ka ēnu ekonomika ir 40%, cita- gandrīz 50%. Valdībai vajag nevis vaimanāt, bet darīt savu pienākumu- iekasēt nodokļus. Tikai izrādās, ka lielie šmaucēji ir partijām lielākie sponsori (kaut vai bērnu slimnīcā). Otrs naudas avots būtu saprātīgi progresīvi nodokļi, bet paskataties paši, kā, ar putām uz lūpām TP un arī citi stāsta, ka tas sagraušot valsti. Nujā, lielāko kretīnu nedrīkst apvainot.