Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Jāmazina birokrātija, ne ministru skaits jeb “tam džekam ir reālas problēmas”

Sen zināms – ministrijas ir bezjēgā uzpūstas. Šo simtgalvaino milžu vietā jābūt mazām, labi atalgotu lietpratēju komandām, kas veiktu vien divas lietas – izstrādātu normatīvo aktu projektus un uzraudzītu padotības iestādes. Ministrijai jāveido politika, nevis jāorganizē resoriskie iepirkumi, jādarbojas ar struktūrfondiem un administratīvo procesu, piemēram, izsniedzot licences.

Ministrijas funkcija nedrīkst būt “būvju projektēšana, būvniecība un pieņemšana ekspluatācijā” kā Kultūras ministrijas nolikumā. Lai nodrošinātu skaidru redzējumu par sistēmas attīstību un pilnveidi, tai jābūt brīvai no saimniekošanas. Administrējošās birokrātijas izskaušana ļautu brīvāk domāt, efektīvāk uzraudzīt padotības iestādes un iedziļināties izstrādājamos likumprojektos. Šādā veidā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija varētu pilnvērtīgi darboties ar aptuveni 40 – 50 ierēdņu štatu.

Latvijā ir maz ministru

Mums ir teju mazākais Eiropā ministru skaits – četrpadsmit. No salīdzināmām Eiropas Savienības dalībvalstīm tikai igauņiem un lietuviešiem ir mazāk – 12 un 13. Tikai holandiešiem, zviedriem un somiem vēl ir divpadsmit ministrijas, taču ministru skaits tur ir stipri lielāks – 19 līdz 21. Arī citviet ministru skaits ir lielāks kā Latvijā, piemēram, slovēņiem, slovākiem, ungāriem ir 15, čehiem, grieķiem, bulgāriem – 16, poļiem un norvēģiem – 17. Dānijā un Luksemburgā ir 19 – ministri, Rumānijā – 21, Īrijā – 30, Itālijā – 35, Beļģijā ar tās federālismu – 43 dažāda līmeņa valdību locekļi. Līdz ar to runas par Latvijas valdību kā lielāko ES ir tukša muldēšana. Dabiski, ka mazām valstīm ir proporcionāli vairāk ministru pret iedzīvotāju skaitu, jo funkciju apjoms ES valstīs ir līdzīgs.

Ultrapopulisma dūmu aizsegs

Šādos apstākļos pazīstams ministru prezidenta kandidāts, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs izsauc ideju Latvijā likvidēt Vides, Izglītības un zinātnes, Veselības un vēl pārīti citu ministriju, atstājot astoņas. Ultrapopulisms jeb teātris lētticīgajiem.

Pirmkārt, tas tikai vairos izdevumus. Katrs saprot, ka jaunu veidlapu un durvju plāksnīšu izgatavošana vien radīs ievērojamas izmaksas. Tomēr bez kancelejiskām izmaiņām būs veicamas arī daudz nopietnākas. Būs jāgroza tūkstošiem normatīvo aktu, tikai lai precizētu, kas un par ko atbild, jārīko reorganizācijas, kolektīvas atbrīvošanas no amata, atklāti konkursi uz vakantajiem amatiem. Turklāt tas viss attiecināms arī uz padotībā esošajām iestādēs. Vismaz uz pusgadu valsts līdz ar to būs nolemta darbam tukšgaitā. Tūkstošiem cilvēku valsts pārvaldē nodarbosies galvenokārt ar savas vietas meklēšanu un papīru pārnēsāšanu. Reforma reformas pēc, lai ietaupītu piecarpus ministru algas.

Otrkārt, samazināsies lēmumpieņēmēju loks, kas vēl vairāk atsvešināsies no atsevišķām jomām. Kāds sūdzas, ka ministrs ir pārāk pieejams, ka vienādi pievērš uzmanību nozares problēmām? Sacīsim, grūti iedomāties apvienotu Izglītības un kultūras ministriju, kur pabērna lomā nav, piemēram, valodas, zinātnes, muzeju vai grāmatniecības jautājumi. Līdz daudzām jomām ministrs netiks, labi, ja zinās, kas ir viņa pārziņā. Decentralizācija ir piemirsta. Resori kļūs vēl grūtāk pārvaldāmi.

Treškārt, atsevišķu jomu kā izglītība, vides aizsardzība vai veselība pazemināšana ir pretēja Eiropas praksei. Vides ministrs ir igauņiem, lietuviešiem, somiem, zviedriem, holandiešiem, īriem, spāņiem, slovēņiem, slovākiem, dāņiem, poļiem – teju visām Eiropas valstīm. Izglītības ministrija atsevišķi no kultūras ir igauņiem, lietuviešiem, īriem, somiem, zviedriem, portugāļiem, grieķiem, spāņiem, slovākiem, čehiem un vēl daudziem citiem. Uzskaitījumu var turpināt. Simptomātiska ir tieslietu un iekšlietu sapludināšana! Jebkurš, kas ko saprot no šīm jomām, var, Edgara Zālāna kunga vārdiem izsakoties, “ierēkt” par policijas un tiesu pārraudzības, turklāt vēl Drošības policijas un SAB apvienošanu zem vienas politiskas amatpersonas. Šķiet idejai vairāk kopīga ar padomju režīma psiholoģisko mantojumu, ne ar mūsdienu izpratni par valsti, varas līdzsvaru un labu pārvaldību. Varbūt vērts reģionu ministram doties komandējumā uz tuviem kaimiņiem - Somiju, Igauniju vai Dāniju - , lai aplūkotu un iepazītu citvalstu piemēru valsts darba organizēšanā?

Ceturtkārt, ja kultūru vai veselību kabinetā pārstāv atsevišķs cilvēks, ir vismaz cerība, ka, spriežot par naudu, jomai būs “balss”. Pēc kritikas par valsts lietu lemšanu šaurā lokā drīzāk jāspriež, vai atjaunot bezportfeļa ministru vietniekus – valsts ministrus. Par tiem varētu iecelt Saeimas deputātus, kas, nesaņemot papildu samaksu, būtu politiski atbildīgi par kādu sāpīgu jautājumu, kam ir nepieciešama “skaļāka balss” Ministru kabinetā un Saeimā. Šāda pārstāvība nekaitētu, piemēram, zinātnei, enerģētikai vai mazo uzņēmēju atbalstam.

Piektkārt, grūti izprast, kāpēc ministru prezidents pieļauj šo teātri budžeta gatavošanas laikā. Pikants sīkums, bet Satversme paredz valdību veidot ministru prezidenta kandidātam. Neesot sīkumains, viens reģionu ministrs vēršas ar idejām ne pie valdības vadītāja, bet, apejot to, pie Valsts prezidenta. Cilvēks vai nu grib, lai nosauc viņu par premjeru, vai īsti nezina, ko dara valdībā. Jebkurā gadījumā de facto nedarbojas kā esošās valdības loceklis un arī ar izpratni par valsts pārvaldi ir “reālas problēmas”*.

Ministru mazināšana ir dūmu aizsegs, lai publika diskutē par niekiem. Taustāmas lietas kā budžets, nodokļi, izglītības politika, tiesiskuma nodrošināšana prasa risinājumu pēc būtības, ne rotaļas ar portfeļiem.

Kristīne Jarinovska,
Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece


* - “tam džekam ir reālas problēmas, es točno saku” - kandidāta ministru prezidenta amatam Edgara Zālāna veltījums žurnālistam Jānim Domburam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja