Kabineta vadītājs kādu brīdi ir pabijis Amerikā un varbūt tāpēc rādīja ģimi, kurš liecināja, ka viņš labprātāk būtu kaut kur citur, nevis tur, kur viņam jāskaidro neizskaidrojamais -- nav vēl iemācījies, cik glancēti to dara tie politikāņi, kurus darbs ārzemēs nav "samaitājis". Proti. KNAB likuma 5. pantā ir paskaidrots, kā notiek KNAB priekšnieka atbrīvošana no amata. Par atstādināšanu tur teikts, ka tā ir iespējama ja pret Biroja amatpersonu kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai uzsākta kriminālvajāšana. Tā kā, vismaz cik man zināms, Aleksejs Loskutovs patlaban nesēž cieumā un kriminālvajāšana nav uzsākta, atstādināšanai juridiska pamata nav. Ja te gadījumā ir runa par Latvijas valdošajai bandai tik ļoti iecienīto jēdzienu "atļauts ir tas, kas nav aizliegts", tad tas kārtējo reizi norāda uz to, ka vismaz valdības ziņā mūsējā ir banānu republika. Un otrkārt, tas skaidrāk par skaidru parāda, ka valstij izmisīgi vajadzīgās drošības un likuma aizsardzības iestādes nav un vēlreiz nav pasargātas pret politikāņu patvaļu. Politikāņa patvaļa ir tas, ko mēs patlaban redzam. Kas ir atbalstījis premjerministra patvaļīgo rīcību? Saeimas deputāts Jaundžeikars -- tas pats, kurš nesaskatīja nekādu īpašu vajadzību ievērot likumu par atrašanos pie stūres apreibinošu vielu ietkemē, ja likums piepeši bija attiecināms uz viņa atvasi. Atradies ētikas vērtētājs!
***
Bet, jā, par Valsts ieņēmumu dienestu. Kā tulkotājs un žurnālists es mūsu valstī skaitos pašnodarbināta persona. Reizi gadā jādodas uz VID nodaļu, iesniegt deklarāciju. Tas izklausās vienkārši, vai ne? Bet lasiet tālāk. Man ir ļoti daudz dažādu tulkošanas klientu, un viņi visi VID sūta papīrus -- kas man samaksāts, kādi nodokļi ieturēti u.tml. Tas viss ir atrodams VID datorsistēmā. Taču ticiet vai neticiet, kad ierodos VID birojā, informāciju par mani uzliek uz datora ... un tad man visa informācija ar roku ir jāpārkopē uz papīra lapām!!! Pēc tam man pašam ir jāsaskaita visi cipari uz lapas, lai pārliecinātos, vai viss sabalansējas. Turklāt, kamēr es ar to visu nodarbojos, VID konsultantam ir jāsēž un jāskatās, jo tikai viņš drīkst uzklikšķināt uz datora peles, lai uz ekrāna parādītos nākamais maksājums. Protams, pa to laiku konsultants nevar darīt neko citu. Process aizņem divas, divarpus stundas. Tad es lielo kaudzi ar roku rakstīto lapu nesu uz citu kabinetu, kur cita konsultante paskatās manus aprēķinus, savus aprēķinus ... un tad pasaka, ka gluži nesaskan, VID to visu pārbaudīs, un pēc kāda laiciņa vai nu man būs jāpiemaksā, vai arī es saņemšu pārmaksātā nodokļa atmaksu. Viņai, lūk, tas viss ir saskaitīts datorā.
Šī situācija ir tik kliedzoši, brēcoši un visādā citādā veidā trokšņaini absurda, ka man ir pat grūti noticēt, ka 2007. gadā, turklāt valstī, kurā valdība nevar vien palielīties par to, cik tuvu esam Informācijas sabiedrībai, man šāda lieta ir jāraksta, kur nu vēl jādara. Katru gadu pēc šī marasma es rakstu uz VID, un katru gadu man pienāk atbilde, ka jā, VID saprot, ka tas ir visnotaļ arhaiski, jā, it kā vajadzētu mainīt likumu, lai tas tā vairs nebūtu ... un tad pienāk nākamais gads, un atkal viss no jauna. Galva griežas.
Starp citu, pats pirmais, ko es darīšu šodien, kad ieradīšos VID nodaļā -- aicināšu konsultantu kopā ar mani padomāt, kuri no manis saņemtajiem maksājumiem par tulkošanas darbiem būtu uzskatāmi par pateicību un tāpēc par tiem nodokļi vispār nav jāmaksā. Nevarētu taču būt, ka VID tā atļauj rīkoties tikai vienai personai visā valstī, lai arī kas tas nebūtu par cilvēku...