Viens no intriģējošākajiem notikumiem ir izstāde Krāsas esence - karalienes Margrētes II māksla, kas no 28. janvāra līdz 1. jūlijam būs skatāma muzejā Arken Kopenhāgenas dienvidrietumos. «Mēs lepojamies ar savu karalieni, kura ir apveltīta ar tik satriecošu radošo talantu,» teikts muzeja paziņojumā.
Šī būs karalienes lielākā personālizstāde, tajā būs aplūkojami 135 darbi, kas tapuši 35 gados: gleznas, akvareļi un dekupāžas. Margrēte II sper drosmīgu soli: publiski izrādot darbus, kurus viņa rada pirmām kārtām pati sev, karaliene apliecina gatavību būt daudzpusīgi kritizētai un analizētai. Kas notiek tās mākslinieces galvā, kura glezno ne tikai ērtas un skaistas ainavas, kas iederētos kādas pils interjerā, bet arī draudīgus kaulus?
Margrēte II pievērsās vizuālajai mākslai pēc tam, kad 1969. gadā, būdama princeses statusā, izlasīja Tolkīna Gredzenu pavēlnieku. Opusa iespaidā tapusi akvareļu sērija Zaudēto leģendu ainavas. Kopš tā laika Margrēte II atveidojusi galvenokārt dabu. «Daba visvairāk fascinē, kad tā ir neaptverama un biedējoša,» par savām drūmajām, neapdzīvotajām ainavām saka karaliene.
Atskaites punkts - krāsa
Par spēcīgāko izteiksmes līdzekli viņa uzskata krāsu: «Es vienmēr sāku ar krāsu - tas ir pirmais un galvenais elements.» Tieši tāpēc izstādei dots nosaukums Krāsas esence.
Karalienes gleznas ir dramatisma pilnas, bet viņas humora izjūtu un spēju savienot vēsturisku un laikmetīgu materiālu vislabāk ataino dekupāžas: Margrēte II veido kompozīcijas, izmantojot izgriezumus no mākslas žurnāliem un izsoļu katalogiem, tādējādi pretstatot dažādu laikmetu stila simbolus.
Jaunākajos darbos māksliniece pēta pavisam ko citu - palielinājumā apskata dažādus dabiskas izcelsmes objektus: klintis, iežus, skeletus un kaulus. Kaulu gleznas tiks eksponētas pirmo reizi. «Lieli, dīvaini iedomātu kaulu attēli uz dzeltena fona,» šo ciklu raksturo autore. Atveidotie kauli nav īsti, bet karalienes fantāzijā radīti.
«Izstāde piedāvā unikālu ieskatu mākslinieces Margrētes II pasaulē. Mēs iepazīstam atvērtu, iejūtīgu, meklējošu personību, kura spēj ietērpt savas refleksijas un pārdomas par cilvēka dzīves fundamentālajiem un eksistenciālajiem aspektiem spilgtā un saprotamā mākslas valodā,» norāda laikmetīgās mākslas muzeja Arken direktors Kristians Gēters.
«Jau piedzimstot Margrēte II bija vēsturiska figūra, taču māksla ļauj labāk saprast un novērtēt karalienes individualitāti. Saspringtajā un publiskajā ikdienas dzīvē māksla kļūst par karalienes patvērumu, kurā viņa var būt vienatnē ar sevi un meklēt sevi,» viņš piebilst. Margrēte II, radot darbus, nekad nav domājusi par to eksponēšanu un vai tie patiks skatītājiem, taču kopš 80. gadu beigām karalienes māksla tiek demonstrēta izstādēs gan Dānijā, gan ārzemēs. Vizuālo mākslu viņa nav studējusi, Margrēte II ieguvusi izglītību filozofijā, aizvēstures arheoloģijā un politikas zinātnē.
Karaliene veiksmīgi izpaužas dekoratīvajā un lietišķajā mākslā, veido tekstilizstrādājumus, scenogrāfiju un tērpus teātra izrādēm un filmām. Viņa ir piedalījusies daiļliteratūras tulkošanā (karaliene runā dāņu, franču, zviedru, angļu un vācu valodā) un radījusi ilustrācijas daudzām grāmatām, kuru vidū ir arī Gredzenu pavēlnieks un Andersena pasakas.
Blakus Demjenam Hērstam
Muzejs Arken, kurā pusgadu varēs aplūkot Margrētes II darbus, noteikti ir vizītes vērts. Tas tika atklāts 1996. gadā. Arken kolekcijā plaši pārstāvēta Skandināvijas un pasaules laikmetīgā māksla, kas tapusi pēc 1990. gada. Autoru vidū - Demjens Hērsts, Kristiāns Boltanskis, Ūlafurs Eliasons, Mīkaels Elmgrīns un Ingars Drāgsets, Greisons Perijs, Marks Kvins, Matiass Veišers, Marlēne Dimā, Duglass Gordons, Džefs Kūnss un citas zvaigznes.
Karalienes valdīšanas 40. gadskārtai veltītas vēl divas izstādes Kopenhāgenā. Nacionālajā vēstures muzejā Frederiksborgas pilī līdz 22. aprīlim skatāma retrospekcija, kas stāsta par Margrēti II un viņas laiku (karaliene dzimusi 1940. gada 16. aprīlī un tika kronēta 1972. gada 14. janvārī). Savukārt Amālienborgas pils muzejā līdz 26. augustam tiek eksponēti karalienes skaistākie tērpi.