Ierosme izstādei gūta, iepazīstoties ar dokumentāliem attēliem par latviešu strēlnieku pirmo bataljonu veidošanu 1915. gadā. Izstādes ideja izrietēja no emocionāli iedarbīgā fakta, ka tolaik pavadošais pūlis Rīgas ielās jauniesauktos un brīvprātīgos zēnus un vīrus sveica, pušķojot ar ziedu klēpjiem. Piespraustie ziedi pie jauno vīriešu uzvalkiem, armijas frenčiem un cepurēm bija ne tikai kā sīkas puķītes, bet gan kā apjomīgi ziedu vainagi. Apspraudušies ar asteru un rožu buķetēm, jaunkareivji lepni pozēja tālaika fotogrāfijās. Šo pūļa eksaltēto eiforiju kauju gaidās un dāvāto ziedu divdabīgi tulkojamo nozīmi – gan kā svētku rotājumu, gan jau kā kapu vainagu – ar dalītām jūtām uztvēra arī notikuma aculiecinieks rakstnieks Kārlis Skalbe. No šodienas skatpunkta ar apbrīnu ir jānovērtē izšķiršanās spēks katra vīra izvēlē, dodoties karā. Un mēs zinām, kas tālāk notika.
Izstādes tēli veidojušies, izmantojot neskaidras fotogrāfijas, kurās, piemēram, vīrs civilā uzvalkā ar cepuri rokā vai puišelis acīmredzami aizlienētos zābakos pozē fotogrāfam. Piespraustie asteru pušķi (tas notika augusta mēnesī) pie strēlnieku apģērba pēc kāda laika pārtapa jau citā mērogā – raķešu sprādzienos, kam, starp citu, mēdz būt krāšņā ziedkopu struktūra. Ir jādomā par notikumu nozīmi un mērogu toreiz un ko no tā varam samērot ar šodienas ikdienu un mūslaiku aktualitātēm.
Izstādei izvēlētā tēlveides tehnika ir virsglazūras gleznojums. Spoži baltās flīzes – mūsdienu komfortu raksturojošs materiāls, kam pāri klāta melni pelēkā porcelāna krāsa. Karstumā izdedzināta, tā atgādina trekni spīdīgu sodrēju slāni, kurā kā mirāžā uz balti flīzētajām sienām var samanīt vispārinātu notikumu secību un ne vairs tiešu, kāda konkrēta fakta liecību.
Virsglazūras gleznojuma tehniskā realizācija tapusi sadabībā ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu un keramikas nodaļas vadītāju Inesi Pētersoni.
Sandra Krastiņa mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (1976–1982), profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā (1982–1986). Strādājusi par pedagogu Jaņa Rozentāla Mākslas skolā. Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izveidotāja un vadītāja (2001–2006), apgāda Neputns žurnāla Dizaina Studija galvenā redaktore (2006–2012). Darbojusies arī grafikā un animācijā, veidojusi dizainu Latvijas Bankas kolekciju monētām. Izstādēs piedalās kopš 1980. gada.