Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Otrdiena, 14. maijs
Elfa, Elvita, Aivita, Krišjānis

Modernās mākslas centrs Viļņā - muzejs bez sienām

Kaimiņu galvaspilsētā topošais muzejs koncentrēti parādīs Lietuvas mākslas dzīves pulsu.

Vēlmē pēc jauna mākslas muzeja latvieši nav vientuļi. Arī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā tiek solīta jauna ēka un institūcija, kas rādīs pasaulei jaunāko laiku lietuviešu mākslu. Tāpat kā Rīgā tā ir privāta iniciatīva: Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju, kā zināms, veido ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, Viļņā šis process ir mecenātu pāra Viktora un Dangoles Butku rokās. Tomēr ir arī atšķirības: Viļņas vecpilsētā jau ilgus gadus darbojas Laikmetīgās mākslas centrs CAC, kura rīcībā ir plašas izstāžu telpas, taču tas nenodarbojas ar pastāvīgas kolekcijas veidošanu, savukārt Nacionālā mākslas galerija, kas ir Lietuvas Mākslas muzeja struktūrvienība, jau septiņus gadus saimnieko rekonstruētā ēkā, kurā ir gan plaša izstāžu zāle, gan pastāvīgā ekspozīcija. Tomēr lietuvieši atzīst, ka XX gadsimta otrās puses māksla nav redzama pietiekami, tāpēc ar lielu entuziasmu ķērušies pie Modernās mākslas centra (MMC) izveides. Kā viņiem veicas, stāsta mākslas portāla echogonewrong.com galvenā redaktore Vitalija Jasaite.

Vilnis Vējš, rakstu sērijas redaktors

Vairāk nekā pirms septiņiem gadiem Viktors un Dangole Butki izraisīja lielu apjukumu un daudz pārmaiņu Lietuvas mākslas pasaulē. Pieaicinājis sev palīgos kompetentus mākslas zinātniekus, Butku pāris sāka intensīvi apbraukāt mākslinieku studijas un iepirkt darbus. Tas, kas tolaik bija mīkla un izraisīja visai daudz diskusiju mākslinieku, mākslas zinātnieku un citu kultūras darbinieku aprindās, šodien ir izaudzis par lielu Modernās mākslas centra projektu. Par privātiem līdzekļiem privātā zemes gabalā Viļņā patlaban projektējamais MMC muzejs ir atzīts par Lietuvas valstij svarīgu kultūras objektu.

Ideja dzimusi plenēros

Nav nekāds noslēpums, ka visās trijās Baltijas valstīs mākslas tirgus, un jo īpaši laikmetīgās mākslas tirgus, nav sevišķi dzīvīgs. MMC izveidošanās Viļņā aktivizēja kultūras dzīvi un veicināja arī miegainā vietējā mākslas tirgus sakustēšanos. Butki nav vienīgie privātie kolekcionāri, kas pērk mākslas darbus, taču viņu apņēmīgā ienākšana tirgū neapšaubāmi piespieda sākt rosīties arī konkurentus. Šis Lietuvā būs pirmais privātais tāda vēriena muzejs, kurā sakopotā Lietuvas modernās un laikmetīgās tēlotājas mākslas kolekcija būs brīvi pieejama apmeklētājiem.

Modernās mākslas centra izveidošanās stāsts ir interesants un savā ziņā unikāls. Muzeja projekts neradās kā ambiciozu kolekcionāru nepieciešamība izveidot telpu, kurā eksponēt jau eksistējošu kolekciju. Ideja par muzeja būvēšanu attīstījās pakāpeniski, un šim procesam bija vairāki posmi. MMC prezentācijā, kas notika laikmetīgās mākslas gadatirgū ArtVilnius’ 16, Viktors Butkus stāstīja, ka viss aizsācies Butku lauku mājās Grību ciemā, kur pāris rīkoja tā sauktos slēģu plenērus. Mākslinieki tur pa dienu gleznoja, bet vakaros pie ugunskura visi runājās par mākslu. Šajās sarunās esot sācis veidoties kritisks skatījums uz tēlotājas mākslas stāvokli Lietuvā un tikusi pievērsta uzmanība jau eksistējošo muzeju problēmām. Butkiem, kuri daudz ceļo pa pasauli, Lietuvas muzeji šķita diezgan skumji – mazapmeklēti, ar ierobežotu izglītojošo darbību – tie nebija ne interaktīvi, ne pievilcīgi apmeklētājiem. Kā izdevumā Kāda muzeja vēsture izteikusies Dangole Butkiene, muzejs dzima no dabiskas nepieciešamības radīt alternatīvu kultūrizglītības telpu, kas vienlaikus būtu arī kopienas pulcēšanās centrs: "Kad izveidojās attiecīgie dzīves apstākļi un radās finanšu iespējas, mēs uzdrošinājāmies ieiet šajā mums mazpazīstamajā jomā. Darba pieredze biznesā, kur laikus pamanīti jauninājumi un laba pasaules prakse bieži vien tiek pārcelti uz citu vidi, mudināja domāt, ka to ir iespējams paveikt arī mākslas muzeju jomā. Mūs iedvesmoja vēlēšanās radīt tādas pašas dzīvas, ieinteresētu cilvēku – arī bērnu – pārpilnas vietas arī šeit Lietuvā. Padevušies šim kārdinājumam, sākām domāt, ko vajadzēs eksponēt nākamā muzeja telpās. Tā radās nepieciešamība uzkrāt mākslas darbu fondu, kas būtu muzeja rīcībā."

2009. gadā Viktors un Dangole Butki nodibināja sabiedriskā labuma organizāciju, kas tagad darbojas kā muzejs bez sienām. Muzeja iniciatori visu mūžu ir interesējušies par mākslu, taču viņu mājās mākslas darbi ilgu laiku bija tikai dekoratīvi elementi. Viktors Butkus, ķīmiķis, habilitēts fizikas zinātņu doktors, bija slavenā Lietuvas biotehnoloģiju uzņēmuma Fermentas vadītājs un viens no dibinātājiem. 2010. gadā Fermentas izdevīgi tika pārdots ASV zinātnisko tehnoloģiju milzim Thermo Fisher Scientific. Daļu saņemtās naudas Viktors Butkus nolēma atvēlēt mākslas centra izveidošanai. Viktora sievai Dangolei Butkienei, bioloģei un ekonomistei, arī ar mākslu nebija daudz kopīga, un tikai vēlāk, kad radās šāda vajadzība un jau bija nodibināts MMC, viņa sāka mākslas vēstures studijas Viļņas Mākslas akadēmijā.

No atkušņa līdz mūsdienām

Jau kopš MMC dibināšanas brīža skaidri iezīmējās divi galvenie darbības virzieni: izglītojošais darbs un kolekcijas veidošana. Kopš savas darbības pirmsākumiem MMC aktīvi attīsta mākslas izglītības programmu, savā arhīvā ir sakrājis daudz sarunu ar māksliniekiem, izdevis vairāk nekā 20 bērniem un pieaugušajiem paredzētu izglītojošu mākslas izdevumu, pa Lietuvas skolām ceļo MMC sagatavotā Mācību galerijas fotoizstāde, MMC mājaslapā tiek gatavota un publicēta Lietuvas kultūras vēsture, kas aptver ne tikai tēlotāju mākslu, bet arī teātri, deju, literatūru, arhitektūru, dizainu un citas jomas. Starp spilgtākajiem projektiem, kas iespaidojuši Viļņas pilsētas kultūras dzīvi, ir vērts pieminēt Viļņas runājošās skulptūras, kuras ar laikmetīgo tehnoloģiju palīdzību vietējiem ļaudīm un pilsētas viesiem stāsta savdabīgus stāstus. Daudz uzmanības izpelnās arī tā sauktā Literātu ielas siena. Viļņas vecpilsētas Literātu ielā, kur ir iekārtojies arī MMC birojs, ēku sienās ir iestiprinātas mākslinieku veidotās plāksnītes, kas iepazīstina ar plašu Lietuvas literāro panorāmu. Literātu siena drīz vien kļuva par vienu no spilgtākajiem vecpilsētas tūristu magnētiem.

Līdztekus izglītības programmai MMC nemitīgi papildina Lietuvas modernās un laikmetīgās mākslas kolekciju. Šobrīd gandrīz visu sakrāto kolekciju, aptuveni 4500 darbu, var aplūkot MMC interneta mājaslapā. Kolekcija aptver laikposmu no 1960. gada līdz mūsdienām. Tajā pārstāvēts vairāk nekā 200 mākslinieku, starp kuriem ir gan Lietuvā un pasaulē labi pazīstami vārdi – Deimants Narkevičs, Artūrs Raila, Stasis Eidrigevičs, Vincs Kisarausks, Vīgants Paukšte, Mindaugs Navaks, Antans Sutkus, Svajone un Pauļus Staniķi, Jurga Barilaite, Egle Rakauskaite, Vladimirs Tarasovs –, gan jauni, uzlecoši talanti – Egle Budvītīte, Andrjus Zakarausks, Egle Karpavičūte, Mindaugs Lukošaitis un daudz citu.

Interesanti, ka paši Butki sevi par kolekcionāriem nesauc, pēc viņu teiktā, kolekcionāri iegādājas to, kas tiem patīk, un to, ko tie grib iegūt savā īpašumā, turpretī, sākot veidot muzeja kolekciju, tika nopirkts daudz darbu, kuri ir svarīgi Lietuvai. "Nospriedām, ka tajā ir jābūt mūsu pašu nodzīvotā laikposma Lietuvas mākslai – tā, būdama savdabīgs sabiedrības un laikmeta spogulis, ietekmējusi arī mūsu identitāti. Veidojamās kolekcijas sākums sakrīt ar padomju atkusni, ar atdzimušo – tā saukto kluso – modernismu. Kolekcija atspoguļo pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas notikušās izmaiņas apziņā, mākslinieku iekļaušanos starptautiskajā kontekstā un tiek konsekventi papildināta līdz pat mūsu dienām," raksta Dangole Butkiene.

Kolekcija aizpildīs robus

Palīdzēt izveidot topošā muzeja kolekciju Butki pieaicināja mākslas zinātnieci profesori Ramintu Jūrēnaiti, kura ieteica arī galvenos krājuma principus. Ir vērts norādīt, ka profesore Raminta Jūrēnaite jau 10 gadu darbojas arī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ekspertu komisijā. MMC veidotājiem bija svarīgi savākt visaktuālākos lietuviešu mākslinieku darbus. Daudzi nozīmīgi XX gadsimta sestās, septītās un astotās desmitgades mākslas darbi nebija iekļuvuši Lietuvas muzeju kolekcijās, jo cenzūra bija pārāk spēcīga. Pēc neatkarības atjaunošanas – atšķirībā no Latvijas un Igaunijas – Lietuvas valsts neparūpējās par aktuālāko mākslas darbu iegādi, jo trūka līdzekļu. Arī mūsdienu lietuviešu mākslinieku darbus Nacionālais mākslas muzejs un citi muzeji dažādu iemeslu dēļ neiegādājās tik lielos apjomos, kā tas būtu nepieciešams, tāpēc MMC uzņēmās misiju aizpildīt tukšumu un sakopot svarīgākos Lietuvas mākslinieku darbus, lai tie neizklīstu, neaizceļotu uz ārzemēm vai nenonāktu privāto kolekcionāru mājās.

Butku izvēlētā kolekcijas veidošanas stratēģija paredzēja iegādāties nevis šauras ievērojamāko mākslinieku grupas darbus, bet gan palūkoties uz kolekcionēšanas procesu plašāk. Ap katru spēcīgu mākslinieku parasti rodas interesanta citu mākslinieku satelītgrupa, tāpēc tika nolemts, ka jācenšas iegādāties ne tikai ievērojamāko mākslinieku veikumu, bet savākt arī citu mākslinieku labākos darbus, kas kolekcijās vēl nav nonākuši. Tāpat ir vērts pieminēt, ka, darbus iepērkot, starp tiem tika meklētas arī savstarpējās sakarības. Uzreiz tika domāts par to, kādas izstādes nākotnē varētu dzimt no kolekcijā iekļautajiem darbiem, tāpat prātā tika paturēta nepieciešamība garantēt lielu šo iespējamo izstāžu dažādību, lai tādējādi vienlaikus nodrošinātu iespējas sadarboties ar citu zemju muzejiem, kas kolekcionē līdzīga laikposma mākslu. Krājuma veidotāji centās, lai muzeja kolekcija būtu nevis kāda jau eksistējoša muzeja samazināta kopija, bet gan koncentrēti parādītu Lietuvas mākslas dzīves pulsu. Tā ir kā savdabīga mākslas dienasgrāmata un vienlaikus arī Lietuvas sabiedriskās un kultūras dzīves dienasgrāmata, kas ar savu autentiskumu var būt interesanta arī citiem.

Ēka jau top

Tikko bija sākts veidot modernās mākslas kolekciju, tika domāts arī par muzeja ēkas celtniecību. Process bija ilgs un sarežģīts, bet galu galā 2015. gada novembrī MMC veidotāji kopā ar pasaulslaveno arhitektu Danielu Lībeskindu stādīja priekšā topošā muzeja ēkas ideju. Ir paredzēts, ka jaunā muzeja ēkas būvniecība sāksies 2017. gadā un muzejs vērs durvis apmeklētājiem jau 2019. gada sākumā. Jaunā ēka taps līdzās Viļņas vecpilsētai, bijušā kinoteātra Lietuva vietā. Dangole un Viktors Butki šo zemes gabalu muzeja vajadzībām iegādājās pēc tam, kad neizdevās īstenot muzeja projektu Viļņas pašvaldībai piederošajā zemes gabalā Neres upes krastā līdzās Nacionālajai mākslas galerijai.

Tagadējo ēkas projektu Studio Libeskind īstenos sadarbībā ar Lietuvas arhitektu biroju Do architects un projektēšanas sabiedrību Baltic Engineers. Plānotās ēkas apjoms sasniegs 3000 kvadrātmetru, no kuriem 1000 kvadrātmetru aizņems ekspozīciju telpas. Ir plānots, ka celtniecība izmaksās aptuveni piecus miljonus eiro, visa projekta izmaksu kopsumma pagaidām netiek nosaukta.

Kā izsakās arhitekts Daniels Lībeskinds: "Modernās mākslas centra muzejs ne tikai kļūs par mājvietu īpatnējai kolekcijai, bet ar savu dizainu savienos muzeja telpas ar pilsētu un taps par jaunu kultūras centru viļņiešiem." Arhitektoniskā projekta prezentācijā tiek atklāta iecerētās muzeja ēkas ideja. "Iecirtums taisnstūrveida apjomā ir kā simboliski kultūras vārti, kas seno pilsētu savieno ar ēkas iekšieni un tajā izvietoto kolekciju. Taisnās līnijās veidotā ēkas fasāde tiks pārsegta ar gaiša, raupja betona plāksnēm. Iekšpagalms šķērseniski šķels visu ēku no viena stūra līdz otram. Par tā akcentu kļūs kāpnes, kas muzeja iekštelpas sasaistīs ar pilsētu un laukumu, kā arī vedīs augšup uz apzaļumotu terasi ar skulptūrām."

Studio Libeskind ir radījusi daudz muzeju, universitāšu ēku, koncertzāļu, viesnīcu, tirdzniecības centru un dzīvojamo māju projektu, starp kuriem ir arī Ebreju muzejs Berlīnē, Impērijas kara muzejs Mančestrā, Militārās vēstures muzejs Drēzdenē, Mūsdienu rūpniecības muzejs Uhaņas pilsētā Ķīnā u. c.

Tulkojusi Dace Meiere

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja