Esmu drošs, ka daudzi (tajā skaitā arī es) nebaidīsies šo pieredzi izmantot, ja Latvijas Valsts meži, Latvenergo, Latvijas Dzelzceļš vai kāds cits veiksmīgi strādājošs valsts uzņēmums šobrīd tiks virzīts privatizācijai.
Patieso valsts uzņēmumu vērtību mēs esam apzinājušies tikai tagad – ekonomiskās krīzes laikā. Liela daļa no tiem, neskatoties uz ekonomisko situāciju, turpina veiksmīgi darboties. Tajos joprojām strādā tūkstošiem cilvēku, kuri saņem ienākumus, no kuriem tiek maksāti nodokļi.
Arī labējās partijas, kuras tradicionāli ir bijušas par valsts uzņēmu privatizāciju, šodien neskādē iespēju šo uzņēmumu peļņu izmantot kā glābiņu valsts budžetam. Tāpat mums nav jāuztraucas, ka šie uzņēmumi masveidā savu ražošanu un darbiniekus varētu pārcelt, piemēram, uz Indiju, kā to jebkurā brīdī varētu izdarīt uzņēmums ar privāto kapitālu.
Ja vispār apsveram kāda valsts uzņēmuma nodošanu privatizācijai, tad sliktāku brīdi tam laikam grūti iedomāties – ir sasniegts valsts ekonomikas zemākais punkts, visu uzņēmumu vērtības ir stipri zemākas kā pirms pāris gadiem un perspektīvā visticamāk tikai pieaugs. Arī potenciālo pircēju loks, kuri varētu izrādīt interesi par mūsu uzņēmumiem, šodien ir stipri ierobežoti, un laikā, kad ekonomika atkal strādās ar pilniem apgriezieniem, konkurence pircēju starpā būtu daudz lielāka.
Formulējot visu augstākminēto vienā teikumā – šobrīd atlikušo valsts uzņēmumu virzīšana privatizācijai būtu noziegums pret valsti kopumā. Vai Latvijas varas politiķiem ir vēlēšanās uzņemties šādu lomu?