-
“Nauda seko skolēnam” nav nekāds atbildīgās ministrijas revolucionārs izdomājums. Šo ideju jau labu laiku izstrādājuši vairāki pedagoģijas un citu jomu speciālisti (starp projekta autoriem ir privātās skolas “Patnis” vadītāja Maija Kokare, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, LU asociētā profesore Zanda Rubene, Montesori centra dibinātāji un citi)(1).
-
Skolu slēgšana novelta uz pašvaldību pleciem. Pamatojums, protams, daudzmaz skaidrs -vietējā pašvaldība ir tā, kas spēj saskatīt kopsakarības ar “konkrētās teritorijas attīstību, paredzot gan pieejamu transporta pakalpojumu sniegšanu, gan ceļu sakārtošanu, lai ikvienam skolēnam vai pedagogam būtu iespēja nokļūt izglītības iestādē” (2). Tikai šogad situācija ir daudz sarežģītāka - būs ne tikai jauni pašvaldību vadītāji, bet arī jaunas pašas pašvaldības. Ko šajā visā procesā darīs ministrija? Vai arī jūnijā ievēlētajiem pašvaldību darbiniekiem nepilnu divu mēnešu laikā būs jāapgūst situācija un augusta beigās jāpaziņo, uz kuru skolu bērni un pedagogi ceļu uz skolu var aizmirst?
-
Informatīvais ziņojums sastāv vienīgi no sausiem datiem un cipariem, kurus izpētot ir skaidrs, cik skolu mums ir, par cik bērniem ir samazinājies skolēnu skaits, cik daudz izglītības iestādēs var apgūt profesionālo izglītību. Bet nav neviena vārda par būtiskāko - par izglītības saturu. Par izmaiņām mācību procesā, apzinoties, ka dzīvojam 21.gadsimtā. Piemēram, ES projekts, kas sagatavoja karjeras speciālistus, lai jau skolās bērni sāktu domāt par to, ko varētu darīt dzīvē pēc skolas absolvēšanas, ir vienkārši apstājies. Protams, nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ. Līdz šim projektu finansēja ES un tagad, kad karjeras speciālistu nokļūšanu skolās būtu jālīdzfinansē valstij, Izglītības un zinātnes ministrija paziņoja, ka karjeras izglītībai nav pievienotās vērtības! Pirms tam, kamēr bija ES nauda – tā bija? Skolās paliek tikai teorija!
-
Līdzīga aina ir arī ar augstāko izglītību - datus par to, kāda ir studējošo skaita dinamika Latvijā un cik Latvijas augstskolās augstāko izglītību var iegūt, varam izlasīt, bet, vai beidzot notiks kādas reformas - par to ne vārda. Nē, atvainojos, vienu teikumu atradu gan - “mazināt studiju programmu sadrumstalotību un uzlabot kvalitāti”. (3)
Ar šo teikumu laikam visam jābūt skaidram. Vēl vairāk – cienījamā ministre arī “dzīvē” atsakās tikties ar studentiem, kuri nez kādēļ iedomājušies protestēt.
-
Ja jau Izglītības un zinātnes ministrija principā “atkratās” (es atvainojos par šādu izteicienu) no tik daudzām funkcijām – arī skolotāju skaitu plāno samazināt līdz pat vairākiem tūkstošiem, tad kādēļ informatīvajā ziņojumā nav neviena vārda un skaitļa, kas atklātu, par cik mazāk ierēdņu strādās ministrijas centrālajā aparātā? Tādas ministrijas aparātā, kas pēdējos gados proporcionāli bija audzis visvairāk salīdzinājumā ar citām ministrijām. (4)
-
Viens labs darbs gan tomēr tiks izdarīts – no 17 ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm tiks izveidotas četras! Šķiet, pilnīgi neticami. Vai tieši otrādi, tas tikai nozīmē to, ka tām 17 nav bijušas īpašas jēgas.
Jāsecina, ka izglītības nozarē joprojām nav kopējas vīzijas. To kādā intervijā atzinusi arī pedagoģe un vadības zinātnes doktorante Žanete Tauriņa. Analizējot nozares vadītāju veikumu, viņa atzinusi, ka nav izpildīts pats galvenais un ir pieļautas 5 klasiskās kļūdas:
-
nav plānošanas
-
nav darba organizēšanas
-
nenotiek darbs ar personālu
-
nav arī ikdienas vadīšanas procesa
-
nav kontroles.
Tātad izglītības sistēmā ir haoss, un tas ir reāls drauds sabiedrībai – precīzāk – tiešs drauds tās nākotnei. Tad priekš kam mums vajadzīga šāda Izglītības un zinātnes ministrija? Vai tā spēs dot tādu risinājumu krīzei, ka nozare no krīzes iziet labāka?
-----------
(1) http://www.apollo.lv/portal/life/1853/articles/150032/0 , http://www.latvijasradio.lv/program/2009-04/20090407_1.htm (raidījums "Kā labāk dzīvot", plkst.10.00.)
(2) IZMzin_230409_MK_reformas; Informatīvais ziņojums par izglītības nozarē plānotajām reformām, to ieviešanas gaitu un prognozētajiem ieguvumiem. 4.lpp.
(3) IZMzin_230409_MK_reformas; Informatīvais ziņojums par izglītības nozarē plānotajām reformām, to ieviešanas gaitu un prognozētajiem ieguvumiem. 9.lpp.
(4) Valsts kancelejas apkopojums pēc nozaru ministriju sniegtās informācijas, 2. lpp.
http://www.diena.lv/lat/politics/politika/ierednu-armija-2008-09-18-1