Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ogrē būs skatāma kinētiskās mākslas meistara Artura Riņķa jubilejas izstāde

Ogres Vēstures un mākslas muzejā no 17. decembra skatāma Artura Riņķa 80 gadu jubilejas izstāde Joprojām meklēju. Kinētiskās gleznas, informēja muzeja pārstāvji.

Izstādē tiks eksponētas sešas kinētiskās gleznas jeb, pēc mākslinieka vārdiem, kinglas. Darbi radīti pēdējo piecu gadu laikā un apskatāmi tikai vasarās vēlās vakara stundās, iestājoties tumsai, Artura Riņķa izveidotajā mākslas dārzā Nekurienes vidū. Par to mākslinieks tika nominēts Purvīša balvai 2015. Šī būs ekskluzīva iespēja pirmo reizi šos darbus izbaudīt ārpus to ierastās vides.

Arturs Riņķis ir viens no kinētiskās mākslas aizsācējiem Latvijā kopš 20. gs. 70. gadu sākuma un turpina radošo darbību šajā jomā.

Kinētiskās gleznas efekts tiek radīts ar krāsu laukumu dažāda ātruma kustību, lietojot analogās tehnoloģijas – mehāniskas ierīces un elektromotorus. Ar to palīdzību caur krāsu filtriem tiek laista gaisma, un svarīgs mākslas darba elements ir muzikālais pavadījums.

Mākslas dārzs Nekurienes vidū netālu no Sabiles ir viņa radīts alternatīvs universs, kura galvenā funkcija, pēc Artura Riņķa vārdiem, ir dziedināšana un iekšējā pārveide.

"Dārzs ir speciāli radīta mākslas vide ar psihorelaksējošu un meditatīvu ievirzi. Tas ir pretēji sabiedrībā valdošajai tendencei vairot cilvēkos adrenalīnu. Es eju pretējā virzienā – nevis tracināt cilvēku, bet radīt miera ostu, kur cilvēks varētu atgriezties sevī, dzirdētu sevi un spētu salauzt sava ego važas, sajustu sevi kā Visuma daļu. Tas ir virziens uz apskaidību," – tā A. Riņķis.


Arturs Riņķis 1974. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina (Rūpnieciskās) mākslas nodaļu. Kopā ar māksliniekiem Valdi Celmu un Anduli Krūmiņu 1978. gadā sarīkojuši Padomju Savienībā pirmo kinētiskās mākslas izstādi Forma. Krāsa. Dinamika, kas norisinājās Pēterbaznīcā un kas izraisīja plašu rezonansi tā laika mākslas pasaulē.

Par Artura Riņķa vizītkarti kļuvis kinētiskais objekts Sakta uz viesnīcas Latvija fasādes 1979. gadā, un tas apskatāms joprojām.

Radošie eksperimenti ar kustīgu krāsu un mūziku mākslinieku ir interesējuši visu daiļrades ceļu. Ar savu iekārtu viņš radīja filmu Elpa (1984), izmantojot igauņu komponista Svena Grīnberga elektroniskā skaņdarba Hingus/Elpa motīvus. 1992. gadā tapa filma Daliland, animējot Salvadora Dali gleznas. Tās abas būs skatāmas Ogres muzeja skatlogā.

Izstādes atklāšana sestdien, 17. decembrī, plkst.14.00, un tā būs apskatāma līdz 15. janvārim.


 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja