„Neērtā” ministre uzrunu sāka ar ievērības cienīgiem vārdiem, ka viņa uz tikšanos ar Bauskas iedzīvotājiem esot aicinājusi arī Valsts Prezidentu, jo viņš esot ārsts. Cik interesanti būtu uzzināt, kā tieši Rozentāle to darīja – rakstīja vēstuli ar aicinājumu braukt kopā, zvanīja pa telefonu vai sūtīja īsziņu? Labi, nerunāsim par formu, pievērsīsimies saturam.
Pirmkārt, veselības ministre aicina Valsts Prezidentu... tā teikt, nav ko tur pilī sēdēt, aizlaižam kopā uz Bausku parunāt par slimnīcu, jautājums nepatīkams, divas galvas gudrākas. Premjerministru Rozentāle jau ir izterorizējusi, viņš, iespējams, no viņas mūk pa gabalu un uz telefona zvaniem neatbild, tagad ķersies klāt Valsts Prezidentam. Pareizi ir, nozares intereses jāaizstāv ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Nedaudz dīvaina subordinācija, bet krīze taču, ko tur ievērot visādas ārišķības... No otras puses, kurš nedod naudu medicīnai? – Dombrovskis. Kurš tad nominēja Dombrovski, ja ne Zatlera kungs? Tad lai nu arī pats skaidro, kā viņa aicinātais atņem nozarei naudu!
Valsts Prezidents ministres aicinājumam neatsaucās. Tas nekas, valstī ir arī citi ārsti atbildīgos amatos, kurus varētu uzaicināt:
Guntars Daudze – Saeimas priekšsēdētājs,
Jānis Straume – Rīgas brīvosta;
Andrejs Požarnovs – Latvijas Dzelzceļš,
Jānis Zaržeckis – Rīgas Domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.
Ja neviens no viņiem nebrauc, vēl ir Vinets Veldre, bijušais aizsardzības ministrs. Varēja aicināt arī savu bijušo padomnieku un kādreizējo nozares ministru Guntaru Bērziņu, viņam augstākā izglītība gan esot mašīnbūvē un mehānikā, bet toties liela pieredze administratīvajā darbā.
Iespējams, ka katrs no minētajiem ārstiem savā pašreizējā amatā ir tieši savā vietā, bet rodas jautājums – kāpēc gadu no gada veselības nozarē notiek nepārtrauktas reformas, strukturālas izmaiņas, avīzēs lasām, ka ārsti dodas prom no Latvijas? Šī nozare nebūt neizskatās labi un profesionāli pārvaldīta. Kāpēc ārsti tik labprāt iesaistās satiksmes un transporta jautājumu risināšanā, pametot novārtā savu profesionālo jomu?
Bet mēs tad aizliedzām kurpniekam strādāt zemkopja, audēja vai namdara darbu, lai tāpēc jo labāk tiktu padarīts viņa paša, kurpnieka darbs. Arī pārējiem mēs tāpat uzdevām katram vienu darbu un tieši to, kuram viņš visvairāk piemērots. .. Neviens nekļūs par labu spēlētāju galda vai kauliņu spēlē, ja viņš ar to nenodarbosies jau no bērnības, bet spēlēs tikai šad un tad. .. Nekāds darbarīks nevienu nepadarīs par meistaru un nevienam nederēs, kas nebūs iemācījies ar to rīkoties un nebūs ieguvis pietiekamu veiklību.
Platons. Valsts. IV g.s. pmē.
Neesmu piespiešanas metožu atbalstītājs, bet varbūt arī Latvijā vajag aizliegt ārstiem nodarboties ar satiksmes jautājumiem, vismaz tik ilgi, kamēr veselības nozare „buksē”?
Novelkot paralēles ar pārdomām par Jāni Ādamsonu kā ļoti atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas speciālistu, gribētu izteikt pieņēmumu, ka princips amatu sadalē – jebkurš var ieņemt jebkuru amatu – tā pa īstam sevi tomēr nav attaisnojis. Un visi tomēr nevar būt ministri.
Patīkamas brīvdienas vēlot,
Autors