Mantojuma apzināšana
Visvaldis Ziediņš (1942–2007) ir piesaucams kā viens no jaukākajiem pārsteigumiem, kas laiku pa laikam no aizsaules mēdz iepriecināt Latvijas mākslas vēsturniekus, – viņa mantojuma apzināšana un interpretācija patīkami atgādina, ka mākslas zinātniekiem darba nekad netrūks, jo vēsture ir kā dzīvs organisms – pārrakstāma arvien no jauniem, šodienas uzvarētājiem svarīgiem skatpunktiem.
Līdzīgs precedents mākslas ainu bagātināja pagājušā gada rudenī, kad skatītājus pirmo reizi sasniedza savā nodabā darbīgā Rīgas mākslinieka Vladimira Glušenkova (1948–2009) mūža darba parāde līdz ar Dainas Auziņas monogrāfiju poligrāfiskā izdevumā.
Abu mākslinieku mantojums ar Mūkusalas mākslas salona darbinieku un padomdevēju gudru ziņu ir nokļuvis, tiek aprūpēts un popularizēts Zuzānu kolekcijā. Jāpiebilst, ka abu laicīgā dzīve ir bijusi profesijā vajadzīga darba un atmaksas nodrošināta, tātad nebūt žēlabaini nebrēc uz debesīm kā daudzi citi vēsturē zināmi upurēšanās mākslai gadījumi. Visvaldis Ziediņš strādājis par noformētāju Liepājas centrālajā tirdzniecības namā Kurzeme.
Visvalža Ziediņa benefice notika jau 2012. gadā, kad līdz ar grandiozo personālizstādi Arsenālā klajā nāca Ievas Kalniņas (toreiz – Kulakovas) izsmeļošā grāmata Kustība. Visvaldis Ziediņš (apgāds Neputns). Pirms tam tikai mākslas profesionāļu aprindas izmantoja iespēju uzzināt par jaunatklāto neoavangardistu Visvaldi Ziediņu 2009. gada izstādē Ivonnas Veihertes mākslas galerijā un Ievas Kalniņas rakstā izdevumam Mākslas vēsture un teorija. Savukārt turpmākajos desmit gados Visvaldis Ziediņš gluži neticamā kārtā ir kļuvis par vienu no starptautiski iecienītākajiem latviešu padomju perioda autoriem – viņa darbi eksponēti gan Igaunijas mākslas muzejā Kumu, gan Amerikas Universitātes muzeja Kacena mākslas centrā Vašingtonā, kā arī tiek izlikti cīņas arēnās uzmanības piesaistīšanai mākslas tirgus mesēs.
Bezvārdu klusums
Zināmu vilšanos galerijas Careva apmeklētājiem izstādē Back to the Future/Atpakaļ nākotnē sagādā fakts, ka Visvalža Ziediņa māksla šeit netiek interpretēta nekādi, ja vien par interpretāciju neuzskata trash art (atkritumu mākslas) vai objet trouvé (atrasto objektu) eksponēšanu bezvārdu klusumā "baltajā kubā" saskaņā ar klasiskiem modernisma ideāliem, kuros šie darbi droši vien nav pieredzējuši atrašanos pat Liepājas mākslinieka godkārīgākajos sapņos.
Viņa paša pierakstos ir atrodams izteiksmīgs apliecinājums veselīgas ironijas pilnajam skatījumam uz sevi, kad 1977. gadā jauno mākslinieku kopizstādē viņš piedzīvo šādu ainu: "Kāda ekskursijas grupa bija nostājusies pie manas kompozīcijas un tik veselīgi ņirgājās, ka man arī uznāca smiekls." (Dienasgrāmatas ieraksts citēts Ievas Kulakovas grāmatā Kustība. Visvaldis Ziediņš.) Turpretim šodien Visvalža Ziediņa pieeju materiālam izstādes veidotāji izceļ kā īpaši aktuālu situācijā, kad dzīvojam uz ekoloģiskās krīzes sliekšņa.
Vienā garīgā plūsmā
Visvalža Ziediņa atstātās rakstiskās piezīmes un atziņas ļauj spriest, ka viņu fascinējusi mākslas patiesības izzināšana, kontemplatīvi vērojot un tulkojot apkārt notiekošo. Viņš neinteresējās par žanru, tehniku, stilu robežām vai piederību kādam virzienam, tomēr viņa daiļradē uzskatāmi atspoguļojas sava laika vadošo virzienu analoģijas. To atpazīšana kļūst par aizraujošu nodarbi izstādē – abstrakcionisma, popārta, sirreālisma, tādu mākslinieku kā Jozefs Boiss un Roberts Raušenbergs, kā arī krievu konceptuālistu Oskara Rabina, Iļjas Kabakova un Ivana Čuikova mākslas atblāzmas rodas tieksme uztvert kā parafrāzes. Tomēr ticamāk, ka Visvaldis Ziediņš paša darbnīcas vientulībā ir tik precīzi sadzirdējis sava laika gara stīgu, ka darinājis radnieciskus, vienā garīgā plūsmā ietveramus darbus, pat nezinot par citu līdzinieku eksistenci.
Visvalža Ziediņa mākslas oriģinalitāte balstās metodē pakļauties nejauši ieraudzītam impulsam un tad to daudzslāņaini interpretēt. Tā par vairāku viņa skulptūru tēlu ir kļuvusi metāla pudeļu kaste, kurai mākslinieka acu priekšā pie veikala pāri pārbraukusi smagā mašīna, bet tikpat emocionāli, cik filosofiski iedarbīga asamblāža ir tapusi no apkopējas spainī atrastas izdilušas grīdas lupatas.
Visvaldis Ziediņš
Izstāde Back to the Future
Galerijā Careva (Kaļķu iela 24) līdz 12. oktobrim