Simpozijs norisināsies Suntažos un tā mērķis ir aktualizēt tēlniecības klātesamību mūsdienu izpratnē caur koku kā materiālu. Simpozija laikā seši jaunie mākslinieki radīs skulptūras, kuru pamatā ir ideja par mākslu kā tīru izteiksmes līdzekli, atsakoties no lietišķās funkcijas.
Simpozija idejas autore ir māksliniece Zane Innuse, kura idejisko konceptu saista ar koku kā senāko, pieejamāko, latviskāko materiālu.
Vasaras aktualitātes, kuras saistītas ar oriģinālmākslas tapšanu ierasti pulcē dažādu novirzienu pārstāvjus, taču starp daudzajiem vasaras simpozijiem un plenēriem Ķirmis būs pirmais, kurā mākslinieki strādās tikai ar kokmateriālu.
Koktēlniecībai Latvijā ir sena vēsture, tās pirmsākumi saistāmi ar totēmismu, vēlāk ar dekoratīvismu funkcionālajā mākslā. Jāuzsver, ka relatīvi maz mākslinieki ir strādājuši kokmateriālā, to izmantojot kā stājmākslas formu. Šī mākslas veida darbu pirmsākumi kokmateriālā meklējami pagājušā gadsimta 30. gados. Kā vienus no spilgtākajiem pārstāvjiem, kas paralēli citiem tēlniecības materiāliem strādājuši kokmateriālā, var minēt Konstantīnu Brankuzi (Constantin Bracusi), savukārt Latvijas kontekstā - Līzes Dzeguzes mākslas darbus, kā arī mūsdienu Latvijas kontekstā Aigara Bikšes skulptūras.
Simpozijā Ķirmis piedalīsies jaunie mākslinieki Krišjānis Beļavskis, Anita Indāre, Roberts Bāliņš, Zane Innuse un Oto Holgers Ozoliņš, kurš plašākai sabiedrībai zināms ar nesen notikušo personālizstādi Rīgas Mākslas telpā Risinājums neesošai problēmai, kā arī Edgars Ošs, kurš paralēli radošajai darbībai ir pasniedzējs Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā.
Paralēli publiskajām debatēm mākslinieki radīs sešas skulptūras, kuras būs apskatāmas no 15. līdz 29. jūlijam Suntažiem 800 svētku ietvaros.