Pirmajai brīvdabas ekspozīcijai Baltijā - Vidzemes sētai - aprit 80 gadi

Izstāde iepazīstinās apmeklētājus ar Brīvdabas muzeja tapšanas pirmajiem gadiem, kā arī godinās muzeja idejas autorus un praktiskā darba darītājus, vienlaikus palīdzot apmeklētājiem izprast Brīvdabas muzeja iekārtošanas pamatprincipus. Ideja veidot brīvdabas muzejus Ziemeļeiropā radās 19. gadsimta beigās. Pirmais brīvdabas muzejs pasaulē ir 1891. gadā dibinātais muzejs Skansen Stokholmā, Zviedrijā. Pēc zviedru parauga līdzīgi muzeji turpmākajā desmitgadēs tika veidoti daudzviet Eiropā, arī Latvijā.Latviešu vēsturiskā mantojuma saglabāšana, nacionālās pašapziņas uzturēšana un tautiskuma audzināšana ir tikai daži iemesli, kālab 1924. gada 2. februārī, pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma, Pieminekļu valde pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja dibināšanu. Pēc vairāku gadu rūpīga pētnieciskā un organizatoriskā darba 1932. gada 13. maijā Rīgā apmeklētājiem tika atvērta pirmā brīvdabas ekspozīcija Baltijā – Vidzemes sēta.Astoņdesmit gadu pastāvēšanas laikā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir audzis un attīstījies, un šodien tajā aplūkojamas jau vairāk nekā 100 senceltnes no visiem Latvijas novadiem.Latvijas Etnogrāfiskā muzeja būtību varētu izteikt muzeja direktores vietnieka-galvenā krājumu glabātāja, muzeja ilggadīgā darbinieka Mārtiņa Kuplā vārdiem: "Demokrātisks skatījums uz sabiedrības un nacionālas valsts pagātni ir motīvs, kura viens no izpausmes veidiem ir brīvdabas muzeji. Kultūras institūcija, mācību centrs, atpūtas vieta un tūrisma atrakcija - katrs tā apmeklējums ir mazs vai liels piedzīvojums, kas vienmēr tuvina vēsturei un tās izpratnei. Brīvdabas muzeji vienmēr ir nacionāli - tie kolekcionē tikai savas zemes, savu novadu un tautu vēstures pieminekļus un liecības. Vēstures zināšanu pieejamība palīdz saprast un neaizmirst, no kurienes mēs esam atnākuši līdz šodienai."