Šī ir šķietami jauka doma, kura patiesībā ir kārtējā demokrātijas imitācija. Neko patiešām nozīmīgu valdība plašākas publikas klātbūtnē nepārrunās. Var jau piemeklēt jautājumu, kāds katram Latvijas reģionam ir sevišķi nozīmīgs, bet vietējo iedzīvotāju klātbūtnē diez vai notiks patiešām nopietnas debates. Protams, valdības vadītājs ir pieradis pie pasākumiem kuros viņš "tiekas ar vēlētājiem" -- laikā pirms vēlēšanām viņš bizoja pa visu Latviju un nekaunējās apgalvot, ka tam ar vēlēšanām neesot nekāda sakara, lai arī pasākumi parasti stipri vien atgādināja Tautas partijas kampaņas ralliju. Taču gribas ticēt, ka premjers šajos pasākumos konstatēja arī ko citu -- plašākā sabiedrība ne vienmēr ir gatava jautājumu risināšanā piedalīties ar pilnīgām zināšanām. Uz iespēju valdību aplūkot vaigā ieradīsies pirmām kārtām tie cilvēki, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Viņu starpā būs ļaudis ar ļoti sasāpējušām problēmām, viņi būs gatavi par tām lasīt garu referātu. Ļoti iespējams, ka MK būs paredzējis runāt par importa tarifiem, taču publika vēlēsies strīdēties par robežlīgumu ar Krieviju.
Būs interesanti redzēt, ko premjera palīgi šajā kontekstā izdomās. Vai pie valdības galda tiks aicināti pašvaldību vadītāji? Vai vietējo nevalstisko organizāciju vadītāji? Vai tā būs Ministru kabineta sēde vai saruna ar tautu? Vai zālē defilēs meitenes ar mikrofoniem, lai apmeklētāji varētu uzdot savus jautājumus (un nolasīt savus referātus)? Rīt Ministru kabineta darba kārtībā paredzēta saruna par šādu dokumentu: "Rīkojuma projekts \'Par aizņēmējvalsts statusa anulēšanu Latvijas Republikai Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā\'\'. Vai tas ir jautājums, kura apspriešanai vajadzīga publika?
Pats pirmais, ko vēlos zināt -- cik šie izbraucieni maksās? Mums ir elektronisks Ministru kabinets, lieli papīru blāķi nav jāstaipa līdz, bet ministri vieni paši jau nestrādā, viņiem ir palīgi, katru reizi izbraukumā būs jāuzstāda ievērojama informācijas tehnoloģiju sistēma, lai ministri var iepazīties ar dokumentiem, tajā skaitā arī ar slepeniem dokumentiem.
Politikāņu centieni, tuvināties tautai, principā ir apsveicama lieta, bet tikai tādā gadījumā, ja tas ir nopietns process un netiek populisma dēļ izšķērdēti valsts līdzekļi. Jākonstatē arī tas, ka MK sēde ir viena lieta, laiks, kuru ministri un pārējie pavada mašīnā braucot uz Valmieru un no tās arī nebūs pats produktīvākais laiks. Atsevišķi ministri var tikties ar tautu tad, kad ir sakāms kas konkrēts. Vismaz pagaidām no visa Ministru kabineta braukāšanas pa valsti nekāda liela labuma neredzu.
| |