Visas politiskās partijas bija vienisprātis, ka izglītība ir tā joma, pie kuras jāstrādā primāri un kura būs pirmā nozare, kurai pie iespējas būtu jāpalielina finansējums. SCP un LSDSP kā vēl vienu svarīgu prioritāti tautsaimniecības atdzimšanai minēja alternatīvās enerģijas ieguves attīstīšanu Latvijā.
Partiju pārstāvji piekrita vairāku ekspertu teiktajam, ka valsts pārvalde var būt efektīva tikai tad, ja efektīva un kompetenta ir politiskā vadība, kas nosprauž atbalstāmus un saprotamus uzdevumus. Lai to panāktu, būtu jāmaina priekšvēlēšanu aģitācijas likums, jādomā par partiju finansēšanas kārtību, jāmazina naudas ietekme uz vēlēšanu kampaņām, tādējādi veidojot efektīvu un caurskatāmu politisko sistēmu un palielinot kompetences, bet samazinot naudas lomu.
Politiķi arī bija vienisprātis, ka nākamajai koalīcijai būtu jāvienojas par vienu virsmērķi uz kuru orientēt valsts pārvaldes reformas un darbību. „Mums šobrīd trūkst lielā virsmērķa. Jāattīsta informācijas sabiedrība un kolektīvi jāvienojas par valsts virsmērķi,” apgalvoja JL pārstāvis Guntis Bērziņš. Arī pārējie diskusijas dalībnieki piekrita, ka, uzstādot vienotus mērķus un kopā darbojoties, tos sasniegt iespējams daudz ātrāk un efektīvāk. „Ja politiskās partijas redzēs kopēju vīziju lielās lietās un vienosies, kā tuvināties mērķiem, tad arī ierēdniecība būs spiesta sadarboties, nevis konkurēt,” tā Lolita Neilande no LSDSP.
11.decembrī notikušajā Brīvības un solidaritātes fonda un Eiropas progresīvā izpētes fonda forumā „Valsts sektora reformas: mazākas izmaksas, lielāka efektivitāte – veiksmīgie piemēri Austrumeiropā” eksperti un valsts pārvaldes darbinieki analizēja pārvaldes institūciju efektivitāti Latvijā un reformu nepieciešamību dažādās jomās, kā arī salīdzināja situāciju un iespējamos risinājumus ar citām Eiropas Savienības valstīm un, it īpaši, ar tuvākajām kaimiņvalstīm.