Šarmelšeiha - 2007

Bet Šarmelšeiha ir ne tikai koraļļu rifos niršanas un eksotisku zivtiņu apbrīnošanas galvaspilsēta, bet arī daudzu diplomātijas sarunu vieta, kuru iecienījis Ēģiptes relatīvi modernais un pusdemokrātiski ilggadējais prezidents Mubaraks. Te notikuši vairāki Vidējo Austrumu / Palestīnas miera  samiti un neskaitāmas citas divpusējās un daudzpusējās tikšanās. Tiesa, Šarmas pludmalēs un veikaliņos starptautiskās diplomātijas tuvumu liecina vien drošībnieku skaits, ne atpūtnieku vai personāla sarunas. Tauta aizņemta ar pamatlietām – vienkāršu izpriecu ražošanu un patērēšanu.Tikmēr pusotras nedēļas laikā Šarmā kā Mubaraka viesi un partneri būs pabijuši gan Izraēlas premjers Olmerts, gan ASV valsts sekretāre Raisa. Reģiona mierīgas un pārtikušas nākotnes vīziju gan šīs sarunas nez vai būs radikāli pietuvinājušas. Realitāte ir dramatiski neiepriecinoša:- Buša karu Irākā arābi (gan ASV sabiedrotie, gan ienaidnieki) jau  praktiski vienbalsīgi uzskata par „zaudējumu” – neatkarīgi no tā, vai Buša papildus nosūtītie pārdesmit tūkstoši karavīru spēs aizkavēt dažādo islāma kopienu (sunītu un šiītu)  savstarpējo fizisko iznīcināšanu, vai ekonomiskās palīdzības nauda spēs radīt pārdesmit tūkstošus darba vietu un vai Irākas šiītu vairākuma valdība spēs radīt sunītu mazākuma politiskas līdzdalības iespaidu un pārliecināt vismaz desmit cilvēkus, ka Sadama Huseina brutālā pakāršana nebija personiskas atriebības un sunītu iebiedēšanas akts;- Viena no Vidējo Austrumu miera atslēgām - Palestīnas arābu valsts izveidošana un tās līdzāspastāvēšana ar Izraēlu - ir iestigusi, cita starpā, demokrātiskās vēlēšanās ievēlētu līderu vājumā un sašķeltībā  (gan arābu, gan izraēliešu pusē) un amerikāņu kā  vienošanās starpnieku un garantētāju reputācijas sairumā;- Irānas un tās diriģēto radikālo šiītu nostiprināšanās islāma aizstāvju līderu lomā (pretstatā visumā proamerikāniskajiem Ēģiptes un Saūda Arābijas sunītu režīmiem) sola tikai jaunus starpkopienu un pārrobežu asinsizliešanas. Izraēlas militāristu caur noplūdēm medijiem izplatītie draudi nepieciešamības gadījumā pielietot kodolieročus pret Irānu ļauj iztēloties tādu destabilizāciju reģionā un pasaulē, uz kuras fona Irākas haoss un bojāgājušo tūkstoši liktos tīrais nieks.Un visām šīm nepatikšanām arābu absolūtais vairākums redz vienu galveno cēloni – Rietumu pasaules (tas būtu pirmkārt ASV un Izraēlas) plānu pakļaut savai kārtībai arābu un islāma pasauli. Jauni un veci, izglītoti un vienkārši, atklātāk vai retušētāk – vairāk kā viens miljards pasaules arābu vai islamticīgo redz pasauli šādu. Ciniķi saka – par laimi, šie cilvēki nevar piedalīties demokrātiskās vēlēšanās, jo tajās pie varas nāktu vēl desmit „hamasu” un „ahmadinedžādu”, kuri patiešām pārvērstu pasauli par civilizāciju karstā kara lauku.Negribētos gan to piedzīvot, es nodomāju, ienirstot salīdzinoši modernā un kosmētiski demokrātiskā Ēģiptes autokrāta Mubaraka pārvaldītajos Sarkanās jūras dzidrajos ūdeņos...