Šo ieteikumu, jeb prasību Latvijas interesēs būtu laiks saprast. Pretējā gadījumā ES būs spiesta sarunas par palīdzību Latvijas tautsaimniecības atveseļošanas pasākumiem sākt no jauna. Tas samazinās jau tā novājinātās valsts ierobežotās attīstības iespējas uz ilgu laiku. Zaudējumi būs mērāmi simtos miljonos latu, pieaugs vispārēja depresija sabiedrībā.
Taču par to šim Latvijas ekonomikas vampīram galva nesāp. Tas, ka Šlesers nemēdz ieklausīties tajā, ko saka starptautiskie un pašmāju ekonomikas eksperti, ir vispārzināms. „Gāzi grīdā”, „nekādi eksperti” – tas ir bijis viņa kredo. Ērta un spekulatīva savu un sev pietuvināto biznesu barošanās no valsts uzņēmumu naudas plūsmām ir bijusi šī tipa politiķu ikdiena. Rezultātā tieši Šlesers bijis viens no tiem, kuri spēja uzspiest valstij bezatbildīgu ekonomisko politiku, nepamatotu eiforiju par vieglu dzīvi uz parāda, un noveda Latvijas valsti un tās iedzīvotājus vissmagākajā ekonomiskajā lejupslīdē Eiropas Savienībā.
Tāpēc pašreizējais solījums nevairīties no atbildības ir kārtējais tukšais un bezkaunīgais Aināra Šlesera paziņojums. Viņš ir gatavs visus turpināt vazāt aiz deguna. Savas „gāzēšanas” ziedu laikos pirms četriem, trijiem un pat vēl pirms diviem gadiem šis politiķis apgalvoja, ka uzņemas atbildību! Kā gan tā izpaudusies? Šlesera pašapzinīgajos paziņojumos un retorikā? Inflācija, budžeta deficīts, neveiktie valsts stabilizācijas fonda uzkrājumi, bankrotējoši uzņēmumi! Tas ļoti lielā mērā ir nevis „Lehman Brother”, bet ļoti konkrētu pašmāju politiķu ieinteresētās bezatbildības rezultāts. Tuvredzīgi būtu to izlikties neredzam.
Tāpēc Šlesera gatavība mainīt valdību Latvijas valsti apdraud no jauna! Apņēmības valdīt, patiesībā – sagraut, netrūkst. Jo Šlesers vēlas turpināt. Būt klāt visur, kur iespējams lemt par valsts, vairs ne tikai Rīgas finanšu līdzekļu sadali. Pelnīt gan treknajos, gan ekonomiskās lejupslīdes gados. Lai šādu iespēju gūtu, Rīgas vicemērs patētiski moralizē, ka JL valdībā mēģina atbildību uzvelt uz partneru pleciem un ka tam jāpiedāvā konkrēta programma valsts izvešanai no krīzes. Vai tāda ir Aināram Šleseram? Vai tiešām mēģinājums sagraut Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas Fonda atbalstu Latvijai ir LPP/LC piedāvātā programma? Šāda pašnāvnieciska risinājuma vietā Šleseram būtu bijis jātur priekšvēlēšanu solījums un jāuzrāda solītās 50 000 darba vietas. To nav. Toties simtiem tūkstošu ļaužu tās zaudē, ir palikuši bez iztikas līdzekļiem un slīgst nabadzībā.
Tagad, krīzes apstākļos, cilvēki analizē un pārdomā ekonomikā pielaisto kļūdu cēloņus. Daudzi mīl runāt, ka ir jāmācās no pieļautajām kļūdām. Viena no kļūdām ir Ainārs Šlesers, kurš labākajā gadījumā neko nav sapratis un turpina „gāzēt grīdā”.