Trakāk nekā Muzeju naktī! Tādiem vārdiem Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce raksturoja cilvēku straumi, kas pirmdien virzījās uz LNMM galveno ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 10a, lai pēdējo reizi pirms muzeja rekonstrukcijas darbu uzsākšanas bez maksas apskatītu pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes.
Nākamā reize, kad varēs ienākt atjaunotā muzeja ēkā, plānota 2015. gada otrajā pusē. Jau šorīt pirmās kravas ar krājuma darbiem izceļojušas uz savām pagaidu telpām tepat Rīgā. "Tuvākajās nedēļās cilvēki redzēs, kā diezgan lielai parka teritorijai tiks aplikta sēta, tiks uzstādītas stalažas un sagatavots būvlaukums darbu veikšanai. Paralēli tam organizēsim eksponātu un inventāra izvešanu," stāsta M. Lāce.
Pirmdien līdz muzeja durvīm stiepās gara rinda ar ļaudīm plašā vecuma amplitūdā - no zīdaiņiem ratiņos līdz sirmgalvjiem. Gribētāju skaits bija tik liels, ka īsi pirms pieciem, kad muzejs tika vērts ciets, kādam nācās palikt arī aiz durvīm. Muzeja darbinieki centās noteikt pēdējos desmit apmeklētājus, lai suminātu viņus ar nelielām piemiņas veltēm. Viņu vidū bija arī pensionārs Alvis, kurš pastāstīja Dienai, ka uz muzeju atnācis, jo gribējis atsvaidzināt atmiņā dažu gleznu pozīcijas: "Skatīšos, vai atjaunotajā muzejā tās atkal būs izstādītas." Bērnu ārste Rasma Ināra, kas arī bija pēdējo apmeklētāju vidū, atzina, ka viņai griboties raudāt aiz pārdzīvojuma. «Sen jau vajadzēja saziedot muzejam līdzekļus tāpat kā reiz Brīvības piemineklim. Žēl, ka 2014. gadā tas nebūs vaļā, jo māksla ir tautas identitāte," viņa teic pēc latviešu mākslas ekspozīcijas izstaigāšanas.
Garām vecmeistaru Jāņa Valtera un Vilhelma Purvīša gleznām pastaigājās Latvijas Mākslas akadēmijas studente Anna. Viņa stāsta, ka atnākusi, lai paskatītos kopējo noskaņu muzejā, kas, viņasprāt, ir vēsturiska. "Akadēmijā mācos mākslas vēsturi, un ir ļoti, ļoti žēl, ka muzeju ver ciet, jo tieši par šeit apskatāmajiem darbiem mums šobrīd ir jāmācās," viņa teic.
Steidzīgos tempos savu mazdēlu Jāni ar vecmeistaru darbiem iepazīstina vecmāmiņa Irēna. Zēnu ātrāk izņēmuši no bērnudārza un veiksmīgi izstāvējuši garo rindu.
Muzeja foajē izdevās satikt arī fotogrāfi Māru Brašmani, kura šeit nostrādājusi divas desmitgades: "Biju atnākusi piektdien - izpētīju Ģederta Eliasa izstādi, ļoti rūpīgi iedziļinājos muzeja rekonstrukcijas maketā. Tas būs skaisti - lai tikai izdodas! Šodien gribējās redzēt pēdējo mirkli, kā cilvēki nāk - jauni, veci, dažādu tautību. Kolēģi jautā: "Kāpēc stāvēji rindā un nenāci pa dienesta ieeju?" Es to varēju izdarīt, taču man šoreiz gribējās tā."
Suvenīru veikaliņā, kas turpmāk darbosies izstāžu zālē Arsenāls, aktīvāk nekā parasti tika pirkti suvenīri - zīmulīši, atstarotāji, kartītes - ar muzeja logo.
LNMM galvenās ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojektu, kas izmaksās 24 miljonus latu, izstrādāja Lietuvas arhitektu birojs ProcessOffice. 15 miljonus latu piešķir Rīgas dome, astoņi miljoni tiks piesaistīti no Eiropas Savienības līdzekļiem, bet 1,2 miljoni latu ir valsts finansējums. Iepirkuma konkursā par LNMM rekonstrukciju uzvarējusi SIA Re&Re. Projekta gaitā ne vien jāmodernizē tuvu avārijas stāvoklim esošā ēka, bet arī jāatrisina telpu trūkuma jautājums.
Muzeja ēku lietuviešu arhitekti iecerējuši savienot ar divu līmeņu pazemes muzeja daļu aptuveni 4000 m2 platībā, kurā būs gan jauna izstāžu zāle – vairāk nekā 600 m2, gan mākslas darbu krātuves, restauratoru darbnīcas un darbinieku telpas. Galvenajā ēkā daļēji atbrīvosies cokolstāvs, tiks apgūti arī bēniņi – kopumā muzeja telpu platība palielināsies, un tās atvēlēs muzeja pastāvīgajai ekspozīcijai.
Šobrīd LNMM galvenajā ēkā glabājas ap 30 000 darbu, bet sākotnēji muzeja ēka tika veidota tikai dažiem simtiem darbu.
Muzejs funkcionāli ir novecojis, piemēram, ēkā nav ventilācijas, vecie siltuma un elektrotīkli neatbilst mūsdienu prasībām un iespējām. Vēsturisko muzeja ēkas plānojumu rekonstrukcijā nemainīs, arī iespaidīgā ieeja saglabāsies pašreizējā vietā, ēka pilnībā būs pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Jaunums vēsturiskajā ēkā būs bēniņu, kupola daļas, arī muzeja jumta atvēršana apmeklētājiem.
Interesanti skaitļi:
Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas apmeklējums 2013.gadā
Kopējais apmeklējumu skaits (02.01.-11.02.2013) 15225
Pēdējā publiskās darbības diena (11.02.2013) 1905*
*Zīmīgi, ka LNMM galvenās ēkas pēdējā publiskās darbības dienā – 11.februārī muzeju apmeklēja 1905 cilvēki. Šis skaitlis muzejam ir simbolisks, jo tieši 1905.gadā tika atklāta vēsturiskā muzeja ēka: