Vadoņu bistes un skarbais stils mākslu nenospieda

"Krājuma tapšanas gaitā veiktie pētījumi apliecina, ka, neraugoties uz padomju režīma diktētajiem ierobežojumiem, Latvijā radītie mākslas darbi nav tapuši tikai kā hermētiski, no pasaules tendencēm nošķirti Austrumu bloka ideoloģijas produkti," uzsver krājuma iniciatore un arī autore – mākslas zinātniece Elita Ansone. Mākslas zinātnieki Ieva Astahovska, Inga Bunkše, Santa Hirša, Valda Knāviņa, Alise Tīfentāle un Vilnis Vējš desmit nodaļās iezīmē estētiskās koordinātes sociālistiskajam reālismam, skarbajam stilam, abstraktajai mākslai, figuratīvajam ekspresionismam, hiperreālismam, sirreālismam, kinētiskajai mākslai, neoekspresionismam, fotogrāfijai, kā arī pirmajām mākslinieciskajām sociālā aktīvisma izpausmēm Mākslas dienās. 384 lappušu biezais izdevums latviešu un angļu valodā (tulkojusi Terēze Svilāne) ar gandrīz 500 attēliem spilgti apliecina, ka, par spīti ideoloģiskiem nosacījumiem, Latvijas mākslā šis laiks bijis ļoti ražīgs. 

"Tas, ka pēc Otrā pasaules kara pilnīgi visu, kas tika radīts mākslā, definēja vienīgi kā sociālistisko reālismu un tā modifikācijas, nosaka zināmu terminoloģisku vakuumu," norāda Elita Ansone. Tā, piemēram, mākslas zinātniece Santa Hirša rakstā Mērenais sirreālisms apkopojusi eifēmismus, ar kādiem sirreālisma raksturošanā bija spiesti izlīdzēties mākslas zinātnieki padomju periodā: "iekšējo sakarību pētīšana", "jaunas iezīmes pasaules izjūtā", "daudzslāņainu ideju atklāsme", "brīva tēlu tveršana plašākā skatījumā" u. tml. Mākslas zinātniece vērš uzmanību, ka šādas terminoloģiskas nodevas "darbojās kā retoriska aizsargbarjera pret padomju ideoloģijai nevēlamo darbu interpretāciju Rietumu modernisma virzienā". 

Nodaļas Mērenais sirreālisms titulilustrācijai izmantots 1977. gadā tapušais Māra Ārgaļa darbs Acs, kas atgādina Luisa Bunjuela filmas Andalūzijas suns hrestomātisko kadru ar sievietes aci, brīdi pirms tai tuvojas bārdas nazis. Ārgalis, kā atceras rakstā citētā mākslas zinātniece Anita Vanaga, "(..) Salvadora Dalī un Maksa Ernsta albumus viņš pirka antikvariātā, tērējot summas, kas vidēji sasniedza vidējās mēnešalgas apmērus, pētīja holandieša Morisa Ešera bezgalīgās struktūras un vācu sirreālista Riharda Elzes darbus, lasīja Freidu".